Atmiņas sāpina...

...

Vienmēr pēc šķiršanās sanāk kavēties atmiņās.Tas puisis bija tavas dzīves sastāvdaļa,noteikti daudz nozīmeja tev.Lai cik grūti tas nebūtu,domāju,ka tev tās lietas ir jāizmet.Priekš kam tev mājās tās lietas,kas liek atcerēties pagājušos laikus un justies bēdīgi?Izmet un sāc jaunu dzīvi.Ja j;ūs izšķīrāties,tātad liktenis tev ir paredzējis ko citu,kaut ko labāku.
Un tu man liecies stipra sieviete.Vāja sieviete jau sen būtu likusies ar viņu gultā.
Lai tev viss izdodas! :)

Jauki,ka neskatoties uz savam jutam,neliecies ar vinu gulta...! :) Labi ir kadu milet,bet vel labak cienit sevi ;)

Izmet tos mēslus tieši tāpēc, ka tas ir grūti!

Iedziljinaajos Tavaa tekstaa un godiigi-palika sumji . :/
Tomeer piekriitu,Tu esi stipra,jo gultaa neliecies ,lai gan veeljoprojaam tik ljoti miili.
Cik ilgi bijaat kopaa?Kaadeelj izshkjiiraaties?
Tagad,kad vins ir citaa valstii,vinjsh veeljoprojaam Tev zvana?

2 gadus bijām kopā. Izšķīrāmies, jo viņa attieksme kļuva neciešama, mēģināju visu pārtraukt, bet galu galā viņš mani pameta. Nesen vēl viņš skaidroja, kāpēc mani pameta un daļēji piekrītu- tur bija diezgan objektīvs iemesls arī, kas no viņa nebija atkarīgs.
Nē, kopš aizbrauca, nezvana, vnk nozuda.

es gan neesmu izmetusi visas lietas no saviem bijushajiem,tomeer atminjas n stuff,izmetu tikai iegraveetaas rotas,ko man uzdaavinaaja :D bet,piemeeram,rotaljlietas,dzejolji,graamatas utt atstaaju. nu man bija reiz taa,ka izskjiiros ar puisi,bet peec kada pus gada tomeer paarguleejaam abi divi,saakaam taa kaa buut gultas draudzinji,un es vinjam teicu,ka gribu buut atkal ar vinju kopaa(jo juutas tomeer nebija zudusas,jo vinjs man bija pirmaa miilestiiba),bet kad shis pateica nee un realli mani appisa un atsuva man beidzot iedeva pa galvu,ka tas arii ir viss. es esmu taads cilveeks,kurai citreiz vajag laikam uzkaapt uz taa graabeklja otro reizi lai saprastu visu.

Nazic, es saprotu jau labu laiku, cik viņš slikti rīkojas, bet kkas man ir ļāvis pieņemt un mīlēt viņu tādu, kāds ir un nevēlēties labāku...

Baac, ka e tevi saprotu.:)
Bija viens merglis, nez kapec iekritis sirsnina. Zinaju, ka vins nebija manis verts, bet tapat biju iekerusies lidz ausim. Pagaja aptuveni pus gads kops skirsanas, zinaju, ka vins dzivo uz pilnu klapi, bet sava iedomu pasaulite domaju par tiem daziem briziem, kad mums bija patiesam labi, kad vins bija miljs un jauks. Un gribejas atkal but ar vinu, apkert, samilot utt. Un tad pec ta pus gada nejausi satikamies, apsedamies, parunajamies, un es vnk sapratu cik tizls vins ir. Visi izteicieni, domu gajiens. Nu konkreti deguns makonos. Un izskataa ari nav nekas ipass. sedeju un pie sevis domaju, ko taja mulki biju saskatijusi. Aizgaju prom ar smaidu seja, jo sapratu, ka man vajadzeja satikt vinu vel pedejo reizi, lai ta pa istam "iebrauktu", ka viss cauri.

Tava gadijuma lielu lomu spele tas, ka neesi ne ar vienu tikusies pec skirsanas. Vins ir tavs pedejais, un tapec ari palicis atmina. Ja tev butu kads cits, tev butu ar ko salidzinat un butu vieglak tikt tam pari.

Es tev ieteiktu, satkties ar citiem, ja radisies iespeja, satiecies vel pedejo reizi ar bijuso un pec tam izmet vina mantas! Tici man, ta mantu izmesan bus ists atvieglojums.:)

Amelle, vēl varu piebilst, ka viņš arī bija mans pirmais. Un jā, man būtu atvieglojoši pēdējo reizi ar viņu satikties un parādīt, ka vairs mani vis tik viegli nedabūs, bet man nebija tāda iespēja, lai gan tikšanās bija tieši viņa lielā iniciatīva.

tu turi vinja mantas, jo negribi veel vinju atlaist. vinja mantu klaatesamiiba zemapzinjaa tev saka, ka vinjsh ir aizgaajis uz briidi, bet pavisam driiz buus atpakalj, jo seit ir vinja mantas un vinja vieta.
izmetot taas, tu spersi pirmo soli, lai akcepteetu faktu, ka vinjsh ir prom uz visiem laikiem un ka vinjam vairs nav vietas tavaa dziivoklii un dziivee.

krista, mēs nemaz nedzīvojām kopā.

tas nav svariigi, vai dziivojaat kopaa vai nee - vinja mantu klaatesamiiba noziimee, ka vinjsh ir gaidiits cieminjsh tavaas maajaas un ka tu ceri, ka taas mantas vinjsh veel kaadu reizi izmantos.

Nu ja pirmais, tad saprotams, ka gruti aizmirst. Sac jaunu posmu dzive. Pirmakrt, jau vari veikt izmainas sevi un sev apkarteja vide. Kautvai nokraso matus vai izmegini savadaku griezumu. Parbidi majas mebeles vai nokraso siennas cita krasa. Ta ir lieliska terapija un loti palidz. Izmainas lauj tev saprast, ka tas ir kkas jauns - jauns sakums. Un kad busi tikusi gala ar sevi, sac tikties ar citiem cilvekiem, kautvai vnk pavadi labi laiku, lai domas butu citur. Un kad busi pietiekami nobriedusi, satiecies ar bijuso, paradi vinam ka esi cits cilveks, ka esi stipra, veiksmiga un laimiga. Un pati redzesi, dzive ies uz augsu.:))

Man ir bijis ļoti grūti, bet tāpēc, jo mācījāmies kopā un man nācās viņu redzēt katru dienu. Bet pēc tam bija daudz vieglāk, jo neredzēju viņu. Tāpēc tava situācija ir daudz vieglāka. Vienkārši izmet viņa sūdus ārā un pieņem, ka viņa vairs nav un nebūs tavā dzīvē.

Bet es ne ar vienu puisi neesmu pat satikusies kopš man nav puiša

Tā arī ir tava problēma! Atrodi citu un labāku, kādu, kurš tevi saprotu un neizturas kā kretīns!

Man arī ir bijusi ļoti līdzīga situācija, un, tagad uz to atskatoties, man ir ļoti žēl to dārgo laiku, ko pavadīju, pārdzīvojot, cerot un domājot, kā būtu, ja būtu. Ar to es tikai grauju SAVU, nejau viņa dzīvi, viņš savu izvēli jau izdarīja.
Liktenis jau nav mazais bērns, un viņš zin, kapēc notiek tā, kā notiek. Lai arī cik grūti būtu, izmet viņa mantas un dzīvo tālāk! Aizej uz kino, klubiņu, esi sabiedrībā, un redzēsi - pēc laika tev būs galvā pavisam citas domas :)

Selina, es jau uz klubiņu pat vienu reizi šobrīd nevaru atļaluties aiziet, jo visa nopelnītā nauda krājas, lai atmaksātu sev studijas.

Mana vissāpīgākā šķiršanās bija ar puisi ( tās man bij pirmās nopietnās attiecības) ,kuru biju kopā trīs gadus.Neprātīgi viņu mīlēju,neskatoties uz to,ka viņš bij ļoti agresīvs.Iespaidoja mani morāli ļoti dažādos veidos.
Izšķīrāmies,sagāja viņš kopā ar citu.Man sāpēja,ļoti,ļoti.Un tā nu sanāca,ka bieži braucu apciemot viņa vecākus un tur bieži bij arī viņš.Kaut kāda kaisle pārņēma viņu.Mani pārņēma tikai vēlme būt tuvai ar viņu gan fiziski,gan morāli.Un tā bij vairākas reizes,ka tikai pārgulējām.No viņa puses tas,protams,bij tikai fizisks kontakts..Ilgi sevi nosodīju,ka braucu piegulēt bla,bla,blaa,bet jo vairāk sev to aizliedzu,jo skumjāk man bija. Tā nu turpinājām tikties.Vienu dienu nu tā viss man plīsa sirdī pušu,ka izmetu visu pa tīro ārā,visas lietas,kas atgādina,izņemot dziļi datorā atstāju bildes.Izraudājos,izkliedzos,traukus lidināju,uzvedos galīgi neadekvāti.Bet to man vajadzēja,lai saprastu,ka VISS. Miljoniem reižu to galvā borēju.Gāju satikties ar citiem - visi likās nu konkrētākie idiņi,bet jā...tad nu vienā iemīlējkos,un viss....pārtraucu piegulēt pie bijušā,pārtraucu to skumjo periodu.Iemīlies,mīļā,un būs viss labi :) Izej cilvēkos pēc iespējas vairāk,lutini sevi,satiecies ar foršiem vīriešiem.Izsāpi tās sāpes un viss! Izmet to visu ārā,saproti,ka Tev tās lietas nav nafig vajadzīgas ;) Dzīve turpinās! Bijāt kopā,bij labi.Priecājies par to,kas bij,bet paver skatu uz jaunu dzīvi! Pasauc draudzeni,izraudies,iedzerat šampīti,atceries visu ko piedzīvoji ar savu vīrieti un palaid to visu prom... nezinhu kā Tev,bet nu man tiešām vienā brīdī nāca tā apjausma,ka VISS,TĀ NEVAR!!! Nevajag centies atgūt to,kas jau ir prom!Es zinu,kā tas ir,kad kādu gribas satikt,piekļaut cieši,cieši klāt,bet nevar.... ilgi gruzījos,bij posms,kad gulēju 24/7 gultā un blnzu griestos.Tik daudz ko garām palaidu un ko tas man deva ? NEKO!

Un jā..mans sāpju posms ilga aptuveni 6 mēnešus,bij grūti,bij drausmīgi,bet tici man - visu ir iespējams pārdzīvot!

Tev jau ir iespēja sākt jaunu dzīvi svešā valstī, ar svesiem cilvēkiem..un izmet viņa mantas..piedod viņam un sev par visu slikto ko esat viens otram sarunājuši un sadarījuši. atceries labno, bet atlaid viņu vaļā domās.tu satiksi kādu citu, jo viena jau atlikušo mūžu nepaliksi. Vienīgais ceru, ka tu neesi no tām sievietē, kas mīl tikai vienreiz..
citrreiz ir tā, ka, ja nevar aizmirst ne pa kam, tad viss vēl nav beidzies.varbūt vēl tu ar viņu tiksies, lai saprastu, ka tiešām tam visam ir jāpieliek punkts, lai arī srids to pieņemtu