Nu tā, šeit būs mani iespaidi par šī gada iesākumu manā klasē. Nekas nav mainījies vēl joprojām. Šodien reāli uznāca dusmas dēļ klasesbiedru - puišu. Man ir sajūta, ka esmu vienīgā klasē, kurai interesē sava nākotne un kura patiešām uzskata, ka skolā ir jāmācās un ja vajag, tad to vajag darīt arī 6h dienā, ja gribi būt vislabākais. Neesmu nūģe, nevienam dzīvot nemācu, bet man reāli bojā nervus, kad klases puiši stundās kaujas, pēkšņi iekliedzas vai visu laiku runā pretī skolotājām. Ja vajag, protu pastāvēt par savu viedokli un nejūtos slikti tāpēc, ka man klasē mācās rupji cigarešu mīlētāji, kuriem galvenais ir starpbrīžos aiziet uzpīpēt vai arī aizskriet pasēdēt pie datora paspēlēt spēlītes internetā. Tikai ļoti bojā garastāvokli fakts,ka ir 12.klase un es griiibu mācīties, bet man traucē ja kāds staigā pa klasi vai piesienas tiem,kas mācās. Jā, es viņus ignorēju,jo izturos tāpat kā pret mani - ar meitenēm varu normāli sarunāties. Pasakiet, ko man reāli darīt? Iet pie skolas vadības un sūdzēties? Sūdzēt viņus tiesā? Es nevaru izturēt, ka skolotājas viņiem lasa lekcijas, ka vidusskola nav obligāta, bet viņi turpina būt mūsu klasē, atsēdēt stundas un traucēt citiem!