Ir ļoti maz cilvēku, kuri, ja viņiem būtu iespēja dzīvot labi un nesatraukties par naudu, brīvprātīgi strādātu 24/7. Lielākoties ir tā, ka cilvēks strādā daudz ne jau tikai sava prieka pēc un lai mājās nebūtu jānāk, bet gan tāpēc, ka vai nu spiedīgi naudas apstākļi vai nu nepieciešami papildus līdzekļi kādam lielam pirkumam vai, piemēram, zina, ka, x mēnešus/gadus nostrādājot, sakrās tādu pieredzi, ka pēc tam būs veiglāks darbs, bet ar daudz lielāku algu. Protams, ir daži darbaholiķi bez cita mērķa, bet tādi ir maz. Ļoti maz.
Mums ar vīrieti abiem ir svarīgs darbs, jo gribam labi dzīvot, nevis skaitīt kapeikas. Es necenšos sevi piemānīt sakot, ka visu mūžu būšu laimīga, dzīvojot 1istabas dzīvoklī un ēdot kartupeļus, bet katru dienu pusi dienas ar vīrieti viens otru mīļojot mājās (jo iziet ārpus mājas taču nebūtu naudas). Tā es varētu būt laimīga īslaicīgi, bet ne jau ilgi, tāpēc man ir svarīgi, lai viss būtu balansā - gan vīrietis, gan darbs, gan brīvā laika hobiji...