Kaa buut!

Kāds sakars tam, ka nevari atvērties citu priekšā ar nāvi?

vienkarsi tas loti trauce,jo liek par to domat paaraak biezi.lieta taada ,ka uz doto briidi dziivoju ar tiem cilveekiem ar ko gruuti kontakteeties un nu ir kaa ir kad katru dienu redzi vinus.nezinu kaa lai uzvedas.laikam arii esu sadomaajusies par to ko vini domaa par mani,ka mani uztver,man visu laiku liekas ka mani veero un veertee.man kautkas nesanaak,esu kaa nejeega,nu vispaar man tagad tik zems pasnoveerteejums.kaut blakus ir cilveeks,kurs mani miil un saka lai es vienkarsi nesadomajos,un ja man nav ko pateikt,nav par ko runat,tad nevajag sevi piespiest.un nav taa ka tie cilveki doma par mani sliktu bet es zinu,ka es viniem nepatiiku.Jo esu tada neruniiga.Ja kopaa dzivojam tad kaut daudz maz jakontaktejas,bet nu es nevaru sevi piespiest ,nezinu kas tas par lastu man

lasu to tekstu un tāda sajūta, ka es to būtu rakstījusi:D
man arī satiekoties ar jauniem cilvēkiem nav ko teikt:D es jau pieradu pie tā
pēc tam tikai domāju, ka es taču varēju to un to pateikt
es mācos no sevis un cenšos būt atvērtāka un ne tik kautrīga;)

Nu nav sevi jāpiespiež runāt un izklaidēt citus. Neesi jau nekāds cirka klauns. Nav par ko runāt, tad nav. Uzliec mīksto. Tev nav pohuj ko citi par tevi domā? Dari savas lietas un neliecies traucēta.
Es, ja man nav ko teikt stāvu klusu arī tad, ja man ko pajautā, bet pie sevis visu ko nodomāju :D Tik skatos virsū it kā otrs būtu jucis. Nu uznāk man tāda vēlme citus izvest no pacietības. Ir intresanti :D (pārsvarā savējos :D )
Un svešiem nemaz neatveros, esmu diezgan piesardzīga. Par mani arī ļoti daudzi teikuši, ka izskatos iedomīga, bet vai es vainīga? :D Var jau būt, ka tā, bet tāpēc jau neiešu mainīties. Man ir labi :D

nu jaa to jau es saprotu ka jaabuut atveertaakai,bet nu nesanaak un neko nepadariit.bet atkal citreiz ir taa ka svess cilveeks,bet es runaaju vienaa runaasanaa.nezinu ir cilveeki vienkaarsi no kuriem kautreejos,jo varbuut ir taa ka domaaju,ka vini ir gudraaki,taapeec man rodas tads mazvertibas komplekss.Ar to ir tik gruuti sadziivot,ka pilniigi nomirt gribas,kad sanaak taadas neertas situacijas.to ir gruuti paskaidrot,ko izjuutu,bet nu ir psihologiski neizturami.apskauzu tos cilvekus,kuri var buut tadi kadi vini ir ar jebkuru cilveku,kaut vai ar prezidentu.var teikt visu ko domaa.

Paldies par komentariem, tiesaam uzmundrina un dod kaut mazuminu speka ciiniities taalaak.Tik tiesaam man ir jaaiemaacaas nedomaat,ko par mani domaa citi,un nedomaat,ka tik vien par mani domaa un aprunaa kada esu.Jamegina likt miiksto:)

lover

Es tev nevarēšu palīdzēt,bet ļoti labi tevi saprotu.Arī man ir problēmas ar komunikāciju,man nepatīk iepazīties ar svešiem cilvēkiem,jo es vienkārši nezinu par ko man ar viņiem runāt,jūtos ļoti neērti.Izņēmums ir vienīgi tad,ja mani kāds iepazīstina- tas man liek justies drošāk un ērtāk.
Ar tuviem cilvēkiem jūtos ļoti labi,kad draudzenei stāstīju par savu problēmu,viņa brīnījās-kā ar mani var nebūt par ko parunāt :D
Vēl mani biedē uzbāzīgi un pārlieku draudzīgi cilvēki,kas visu grib darīt kopā uzreiz kā iepazīstas.Es tā nevaru,man ir jāpierod pie cilvēka,kārtīgi jāiepazīst.

Parasti bailes no socializesanas ir saistitas ar notikumu vai notikumiem pagatne, kaut ko, kas tevi ir dzili iespaidojis. Un reizem, cilveki pasi nezin, kas ir tas, kas vinus ir iespaidojis. Citi atkal skaidri zin, kas vinus ir ietekmejies, bet nevelas par to runat, censas to turet sevi, censas aizmirst, bet rezultata visu tikai pasliktina. Ieteiktu doties pie laba psihologa, vai izmeginat hipnoterapiju.

Un ja gribas paplapat, vari rakstit.:)

amelle uz kurieni tev var rakstiit?paldies!