Laba

Es domaju, ka es butu tikapat laba sieva kaa draudzene. Jo domajams, ka nekas kardinali nemainiitos, tikai uzvards :) un gredzens uz pirksta. Parejais paliktu viss pa vecam. ;)

Eest gatavotaaja!Vienmeer kaut kur jaaielaiz kaada kluuda-tas pieder pie lietas!:D

Karamelle + :D

Jā, būtu.
Jo esošajās attiecības dzīvojam kopā un es esmu uzticīga, mīļa, saprotoša, katru dienu gatavoju, tīru, kārtoju, mazgāju, esmu vienīgais šoferis, protu darboties ar skrūvgriezni, āmuru un plaķenēm + strādāju pilnas slodzes darbu + stiepju iepirkumu maisus no veikala :D
Viņš arī strādā pilnas slodzes darbu un mājās tikai sēž pie datora, to, ko daru es, viņš uztver kā pašsaprotamu lietu un atļaujas kritizēt, ka kaut kas nav tā. Lieki piebilst, ka attiecības iet uz galu :D
Secinājums: nedrīkstu būt pārāk laba, nākošajās attiecībās neko tādu nedarīšu :D

Patika, kā Salomē pateica

Man laba sieva ir tāda, kuras ģimene ir laimīga un harmoniska.

Es šaubos, ka būtu laba, bet kādam noteikti derēšu. Man riebjas mājas darbi, nepatīk gatavot un arī bērni pagaidām ne pārāk iepriecina. Bet tāpat vīrietis ir lepns par mani un maniem sasniegumiem ārpus mājas pavarda.

Savam tagadējam draugam es domāju, ka būtu diezgan laba sieva, jo viņš mani mīl tāda kāda esmu, lai gan man nav nekāds labais raksturiņš, jo ar saviem ģimenes locekļiem man pat ir grūti dzīvot kopā.

Kādam citam vīrietim laikam jau, ka būtu tīrā elle, ne laba sieva, jo ar mani tiešām nav viegli. :D

Esmu jau sieva...un jaa,esmu laba... :)
visus pienakumus pildu ar prieku,jo virins viss labakais :p

Jā, būtu un būšu, bet savam īstajam! Kāpēc? JO draugs tā uzskata; esmu saimnieciska; garšīgi gatavoju; esmu ģimeniska man ģimene ir 1. vietā; kopju savas attiecības un atsvaidzinu regulāri; pārsteidzu joprojām draugu, esmu apveltīta ar labu izdomu, gaumi, kas noder gan ikdienā, gan svētkos. Mums saskan humorizjūta un dzīves uztvere. Un tā varētu uzskaitīt vēl kaudzēm iemeslu.

Ir lietas, kur es būtu pat pārāk laba sieva, bet ir lietas, kuras nav manas stiprās puses. Bet vispār tas ir atkarīgs no tā, cik prasīgs būs vīrs. :p

Es būtu laba sieva ar saviem mazajiem, labajiem sievas untumiem :D
Bet domāju, ka tiešām būtu laba sieva savam vīram.

Atkarīgs no tā, ko mans vīrietis uzskata par labu sievu. :) Ne jau ēst gatavošana, drēbju gludināšana un apčubināšana nosaka, cik laba sieva ir. Man šķiet, ka tas vairāk ir sajūtu līmenī - vīrietis vienkārši jūt, ka viņa sieviete ir lieliska, neskatoties uz to, ka varbūt kaut ko neizdara, vai nemāk gatavot.

Kura sieviete gan sevi apzināti nosauks par sliktu. :) Bet sen jau pierādījies, ka sievietes "laba" un vīrieša "laba" ļoti atšķiras. Vīrieši mēdz pamest arī tās, kuras par sevi domā, ka ir ne tikai labas, bet ideālas sievas. :)

Laba neesmu. :D Ēst negatavoju, nečubinos kā ar mazu bērnu, mājas uzkopšanu uz abu pleciem esmu uzvēlusi. Labi, ka galva nesāp, savādāk sen būtu aizmucis. :D

protams, ka būšu laba sieva, ja mans vīrs tikai nesēdēs dīvānā un neskatīsies tv un nedzers aliņu un netaisīs skandālus, no mājas pārnākot, ka nav karbonādes gatavas. :D
ja viņš netaisīs greizsirdības scēnas un nebūs pret mani vienaldzīgs.
kādai viņš man liks justies, tāda es arī būšu! :)

Jā, izskatās, ka reti kura godīgi atzīstas :d

Par sevi: negribu apgalvot, bet tomēr ļoti ceru, ka kādam reiz būšu laba vai pat pati labākā :D

"Ja viņš būs tāds, tad es būšu tāda". Psihologi apgalvo, ka attiecībās "virzienu" nosaka sieviete. Vīrietis ar savām darbībām pieskaņojas attiecīgi tam, kā dara un uzvedas sieviete. Līdz ar to, sievietei pašai jānosaka toni, nevis jāgaida, kā tad tas vīrietis tagad uzvedīsies. Viņš parasti uzvedas tā, kā mēs to esam pelnījušas.

Domāju, ka nē!

Bet ne visas, kas būtu labas arī izvēlas labus vīrus, kas viņas novērtē, ciena, cenšas pats attiecībās, dod no sevis, ir uzticīgs utt, tāpēc protams, ka pamet arī labas sievas. Jo viens jau attiecības nevar izveidot, lai cik labs.

Ļoti daudz kas atkarīgs no mana vīra :D