Vēlos uzzināt no jums, kā jūs rīkojaties situācijās, kad kāds draugs/paziņa/svešs cilvēks noģībst vai ir uz ģībšanas robežas?
Bet būtiskākais, tās meitenes, kurām ir šī problēma - kā jūs rīkojaties, kad sajūtat, ka melns gar acīm un varat tūliņ paģībt?
Esmu ģībusi un nenoģībusi un tas ir nepatīkamāk nekā zaudēt samaņu. Un nav arī tādas mobilitātes, jo tas nav tik bieži, lai būtu gatava šādai situācijai.
Meitene ar kristāla kurpīti, jautājums nav cilvēkiem bez saprašanas šajā problēmā. Un jautājums nav arī par ārstēšanu.
Citēšu pati sevi: "Bet būtiskākais, tās meitenes, kurām ir šī problēma - kā jūs rīkojaties, kad sajūtat, ka melns gar acīm un varat tūliņ paģībt?"
man shitaa ir biezha problema...parasti notiek transportlidzekljus vai rita agrumaa,kad strauji puelecu no gultas... Pedejo reizi vistrakak bij griekjijaa tramvajaa..vnk apsedos uz zemes un sedeju :D un visiem apkartejiem bij viena... Parasti palidz taadaas situacijas apsesties un pagaidit,kad pariet taa gjibshanas velme... Bet nu jaa,neforshi tas ir :(
Es, kā cilvēks, kurš strādā medicīnas iestādē un regulāri sastopos ar ģībstošām būtnēm, var tev teikt
1) IR jāmeklē kāpēc tā notiek pie speciālistiem un, ja tev tiešām ir asinsvadu vājums jeb aneirisms, tad sen jau būtu jādomā par to kādas sekas var būt http://www.stradini.lv/page/869
2) Vienalga kur atrodoties- uz ielas, veikalā vai sabiedriskajā transportā, ir jāapsēžas (kaut vai uz zemes) un galva jāliek pēc iespējas zemāk starp kājām, jo ģībšana notiek tādēļ, ka līdz galvai nenonāk pietiekamā daudzumā asinis, līdz ar to arī skābeklis.
Nav jākļūst kašķīgai, jo pilnīgi loģiski spriežot, nav sev pašiem jāuzstāda diagnoze un ja tev ārsts ir uzzstādījis šādu diagnozi, tad brīnos, ka nav pastāstīts ko darīt lietas labā.
Vismaz jaunsargu nometnē tika mācīts, ja cilvēks ir noģībis, nepieciešams 1) dabūt vēsu ūdeni, uzlikt uz pieres kaut ar saslapinātu drēbes gabalu kā kompresi 2)pacelt abas kājas gaisā 3)Protams, obligāti zvanīt ātrajiem, jo nevar zināt, cik nopietns ir iemesls. Ja tas ir zems asinspiediens, tad ta komprese var palīdzēt, ja kaut kas nopietnāks, tad tikai ārsti
es ģīpstu tikai no bailēm pie ārstiem, cenšos tik ārā paelpot svaigu gaisu un paprasu ožamo spirtu. apsēžos un elpoju dziļi, bet no satraukuma ir vēl trakāk.
Un man draudzene ļoti bieži ģībst, viņai ir mazasinība, zems asinspiediens. Protams, ka dzer zales un vitamīnus, bet bieži lielā pūlī(sabiedriskajā transportā, kādā pasākumā) paliek slikti, tad parasti cenšos viņu kaut kur apsēdināt, noliekt galvu uz leju.
Godīgi sakot, es neredzu jēgu iet pie ārsta, kurš man izrakstīs tabletes, kuras dzert. Rīkojos kā jūtos. Protams, ir reizes, kad ir jāiet pie ārsta. Bet es izvērtēju situāciju + tas, ka dzīvoju kopā ar mediķi, kurš jau nu zinās, kad man būtu jāiet pie ārsta kad nē. Paļaujos uz viņa spriedumiem.
Tad jau man būtu jāiet pie ārsta katru reizi, kad iesāpas galva, ne?
Anna, tev ģībšana smadzeņu darbību ietekmē? Iet uz izmeklēšanu, lai atrastu iemeslu! Tas tiešām var būt sākot no mazasinības un zemā spiediena, beidzot ar audzēju, bļe!
Anna, tu ģībsti tāpat vien ejot pa ielu? Tad gan nav labi.
Es nekad neesmu noģībusi, bet ir bijis tā, ka paliek melns gar acīm. Parasti ir divi iemesli, kāpēc es varētu noģībt:
1. ieragot asinis (tāpēc parasti neblenžu virsū, bet izvairos)
2. ilgstoši stāvot kājās karstā telpā, piem., autobusā (tāpēc ar elkoņiem sev izcīnu vietu, ja ir paredzēts ilgstošs brauciens).
Ne reizi neesmu noģībusi, bet tā, ka ausis aizkrīt ciet un melns gar acīm, ir bijis pāris reizes. Man ir zems asinsspiediens, varbūt tāpēc. Pirms pāris dienām sabiedriskajā transportā tā bija, pilns ar cilvēkiem, apsēsties nav kur, bet jūtu, ka slikta dūša paliek, viss sāk izplūst, paņēmu un vnk pietupos, pofig, galvenais, ka palika labāk un nenoģību. :D
esmu ģībusi daudz un dikti...kā saulē nonāku, vai pirtī ieeju - tā ģībonis klāt..sirds klapē, gar acīm viss košās krāsās, vājums kājās, sirds "trīc"..un tad - plaukš...reti riebīga sajūta..tagad saulē atrodoties cenšos jau sajust,ka tuvojas un fiksi ēnā lienu...bet no pirts vienmēr tieku iznesta..
ziemā nav tā, bet vasarā - 100% ir..jau 2 gadus vazājos pie visiem iespējamajiem sirds/galvas dakteriem un nekā.
sķiet,ka vislielākais "spiediens" šādās situācijās ir manam draugam, bet viņš jau pieradis mani stiept ārā, uz ēnu, vai nest ūdeni un liet virsū...ļoti gādā par mani...to ir grūti kontrolēt, lai arī es "izslēdzos" gana bieži.
500
