SHopppppping

1. Man liekas, ka atkarība no iepirkšanās ir tad, ja tā kļūst par cilvēka vienīgo interesi. Tas cik viņš lietas nopērk un kādu summu atstāj būs atkarīgs no viņa finansiālā stāvokļa.

2. Neiepērkos, atlaides mani neiespaido, vismaz ne izteikti jūtami, es pat no tām izvairos, jo atlaižu laikā nav tādas drēbes kas man derētu. Es pati daudz neiepērkos, man ir ļoti mazs skapis, es pērku to, kas tiešām man ļoti patīk :)

Man patīk veikali, izpārdošanas un neizpārdošanas- tā ir manas dzīves bauda. Lūk es īsti neizprotu tās sievietes, kurām nepatīk šopings un domāju, ka viņas neizprot arī manu šopinga baudu :D

Bet pēdējā laikā man nepatīk izpārdošanas un mazliet kaitiņa, ka manu izmēru ātri izķer. Visas pārējās sievietes varētu tā mazliet uzresnēt uz to atlaižu laiku :D hahā, sapņo vien Beia :D

Ja man būtu nauda (DAAAUDZ NAUDAS :D), tad es bez šaubām pirktu pilnīgi visu kas man patīk un iepirkties vispār ļoti patīk.
Bet ikdienā pērku pat mazāk nekā gribētu un nesanāk nopirkt pat to, ko tiešām vajag.

2) noperku tikai to ko tik tiesham vajag, ja jāatjauno garderobe tad ieperkos tikai uz atlaidem protams uzmanigi izvertejot vai to vilkshu muguraa vai nestavees skapi. Vel paplaatos ar rokam, parbaudu kvalitati apzeshoz utt :) nevajag aizmirst vel tadu - kad uz atlaidem tas apgerbs ir vairrakartigi pielaikots, nosmerets ar lupukrasu vai tonaalo.

1. Atkarība sākas tur, kur sākas aizņemšanās, lai nopirktu kārtējo krekliņu. Izņēmums var būt tad, ja saplīst ziemas zābaki un tad nav ko vilkt, bet tas jau ir pavisam kas cits.

2. Iepērkos uz atlaidēm , bet eju ar konkrētu domu, ko vajaga. Piektdien piemēram ļoti izdevīgi nopirku to, ko gribēju un kas bija vajadzīgs Dominas Bazārā.