skolas laikā apsmēja

pamatsskolā mani ļoti apsmēja,bet kad gāju vidusskolā tad daudz mazāk

Mani neapsmēja, kaut gan nebiju nekāda "krutā",man nekad nebija jaunāko "fīču", mācījos ļoti labi . Varbūt neapsmēja tāpēc, ka biju garāka par lielāko daļu pamatskolnieku,baidījās no manis?:D
Pamatskolas laikā apsmiešana bija ļoti aktuāla. Pārsvarā tie bija bērni no nabadzīgām ģimenēm. Atzīšos, arī es apsmēju klasesbiedru, kurš visu laiku smirdēja. Nelepojos ar to.
Vidusskolā manā klasē apsmiešanu nemanīju. Varbūt sīkie kāds kādu kacināja, bet tas bija tiešām nemanāmi.
Bet neizsakāmas dusmas mani pārņēma, sākot mācīties augstskolā- tur pieauguši cilvēki brutāli ņirgājās par kursabiedriem, jo viņi bija atšķirīgi: 1)meitene kliboja kopš dzimšanas, 2) puisis ticēja dievam, 3) cita meitene uz lekcijām nāca tikai ar svārkiem, biksēs ne reizi netika redzēta.
Manuprāt, tas NAV NORMĀLI, ja pieauguša cilvēka vecumā ņirgājas par invalīdu, par jebkuru, kas lekciju laikā pasaka kko nepareizi vai nav apģērbts modīgākajās štātēs. :@

neiestājies kkādos ekonomistos?

neiestājies kkādos ekonomistos?

Nē, visparastākajos filologos.

Ja paturpina Sniegogas minēto par augstskolām, tad man ir palaimējies, ka mācos ar zolīdu publiku, protams, ik pa laikam vienas ar otru jokus padzenam, bet ne jau ļauni. Mums arī ir 2 cilvēki, kam ir problēmas ar pārvietošanos, nekad mūžā pa šiem gadiem neesmu dzirdējusi, ka kāds viņiem kaut ko ļaunu pateiktu.
Mēs drīzāk vēršamies pret cilvēka negatīvajām rakstura īpašībām, ne pēc viņa ārienes, statusa vai fiziskā stāvokļa.
Nebrīnos, ka skolā apceļ kādu, jo bērns vēl neko no dzīves nesaprot, bet nu augstskolā, tas jau nav normāli, ka tā turpina uzvesties.

Gluži tāpat kā Gurri visi skolas gadi bija kā murgs. Mums vispār nebija draudzīga klase.
5 gadi kopš vidusskolas pagājuši, bet izvairos no klases un skolas salidojumiem. Nav patīkami satikt ne klasesbiedrus, ne arī skolotājus.

Mācījos Londonā, kristīgajā privātskolā, (ne tādā, kur tikai "biezie" mācās, bet mācījās bērni no ļoti dažādām ģimenēm). Aktuāli manā skolā neviens netika apsmiets, no pirmās klasses tika mācīts labs. Draudzene bija no "parastās skolas", kurā nebija nekādas kārtības. Varēja mētāties ar maizi, košļenes gumiju mētāt, skolotāji nebija tiesības viņus apturēt. Draudzenes klassesbiedre padarīja sev pašnāvību,jo viņu apsmēja dēļ tā ka viņa resna.
Latvijā mācos universitātē un viss liekas labs, nejūtu, ka kādu apsmej. Laikam cilvēki pieauguši un nav muļķības prātā. :)

Skolas laikā sanāca apsmiet vienīgi pašus krutākos,par parastiem nekad nesmejos,sāku iet 1majā kursā,un laiki tad ārā vēl bija krimināli,tad vēl 3-4to kursu krutākie visu skolu terorizēja ~1000cilv,sita visus naudu ņēma visiem nost untmldz 100% bezpriģels.Nepatika tas princips-kas jūsos kruts,ja jūs pašus vājākos aiztiekat.Man tas negāja pie sirds ka tiek klapēti tie simti paši mazākie un visi viņi vienā stresā un bailēs.Kā robins huds nostājos viņu pusē:)Un visā skolā iestājās ar laiku miers un saticība:)

Par to filmu varētu uzņemt,kā mēs ar vienu no Bauskas piedūrāmies pie tiem krutajiem tiesas viņiem taisījām ar tekstiem-redzu tu izmanto nelikumīgi darba spēku,liec citiem sev ēst gatavot nodokļus mums par to nemaksā,ņem nost citiem naudu,tev patīk tādam sliktam būt?No kurienes tevī tik daudz negatīvā?Pagaidām piespriežu tev administratīvo sodu 50 Latus.Un par to,ka tie,krutie vienmēr sodos sadzīvojās,man vēl bija ~500Ls ienākumi katru mēnesi:)Interesants tāds laiks bija skola:)

Apsmēja pamatīgi un ilgi. Meitenes/zēni no vecākajām klasēm un pāris klases biedri. Vēl tagad netieku tam pāri.

atceros gan vienu notikumu, viena meitene gribeja parbaudit vai es ko teikshu, speciaali pagruda, visu klasesbiedru priekša, visi izlikas neko neredzam un es to uzrakstiju domraksta, un no audzinatajas bija riktigas problemas vairs mani neviens neaiztika :P

un es vinjai atriebos ta ka vinja vairs nerunaja ar savu labako draudzeni, es gan to nebiju domajusi speciali darit vienkarshi ta sanaca, protams, ka neatzinos ka es ta biju :D shaja lieta man palidzeja labaka draudzene :D

laikam ta jau ir katrs dabu to ko ir pelnijis 0_o

ja un es vel tai labakai draudzenei prasiju vai man atzities ka es ta biju, vinja teica ka nevajag, tad ari kluseju un noraudzijos

Sniegoga, mēs gadījumā nemācījāmies kopā. Man šķiet, ka es zinu par kuriem cilvēkiem tu runā. Tu gadījumā pagājušo gad nebeidzi baltu filologus:)

Un ja par tēmu, tad atceros tikai vienu reizi, kad septītajā klasē viena gadu jaunāka meitene no volejbola komandas pajautaja man, kāpēc es jau pusgadu staigāju vienās un tajās pašās džinsās? Bija ļoti nepatīkami, jo tajā brīdi ģimenē tik tiešām bija lielas nauda sgrūtības, un mamma īpaši jaunas drēbes nevarēja piepirkt.Ta bija direktora meite, ļoti neaudzināta un iedomīga, kurai nekad nekā netrūka.

Nesen Vecrīgā redzeju to meiteni. Uzreiz atcerējos šito gadījumu.Mazliet nepatikami palika. Vienīgais tas, ka tagad es biju skaistās drēbēs ar labu figūru, bet ta meitene ļoti, ļoti apaļa palikusi un neizskatījās diez ko labi

Un joprojām daudzas apsmej citus - piem. mīksto.

labi ka man ir fake profils draugos, ieieshu ar vinju apskatities tas meitenes bildes, kura mani pagruda :D

Man laikam ir paveicies, mācījos nelielā lauku pamatskolā, mums bija draudzīga klase un nekādas apsmiešanas nenotika, nebija arī tāda dalījuma biezie un nabadzīgie, jo laukos jau neviens nav baigi bagāts:D Kaut kur skolā varbūt mazliet paķircināja kādu, kas neievēroja higiēnu utt., bet mūsu klasē tādu notikumu nebija. Vēlāk, ap 8. un 9. klasi parādījās visādas meiteņu intrigas, dalīšanās grupiņās utt., bet es vienmēr esmu bijusi draudzīga ar visām un nebiju ne vienā, ne otrā pusē.

Mani neapsmēja divu iemeslu dēļ-
1. pirmajās klasītēs,kad to mēģināja darīt,varēja pamatīgi atrauties no manis,jo ātri skrēju un varēju arī labi iekraut. ar laiku ņēmās prātā un neprovocēja mani.
2. biju viena no gudrākajām klasē,tāpēc nebija izdevīgi to darīt,jo tad nebūtu no kā norakstīt mājas darbus! :D

Līdz ar to klasē turējos labā līmenī. Nebiju klases zieds,bet šad tad ar tiem "krutajiem" patusējos. Bija savi draugi,savs bariņš... :)