Labais viirietis!

Vienmēr saku, vēl sabučoju un salielu riktīgi. Rezultātā dara vēl vairāk lai mani ieriecinātu. :)

Jā, es godīgi varu atbildēt, ka savam vīrietim par visu, ko viņš dara, esmu ļoti pateicīga un māku to izrādīt. Jebkuras attiecības vienmēr ir divvirzienu, cenšos to neaizmirst.

Salomee-es biezi nodomaaju,ka tu ej pareizaa virzienaa...tur bija tik daudz piemeeru ,kur es noteikti vareetu teikt ,ka nedaru taa ,kaa vajag,buutu veelams!
Liekas ,ka tas tev naak no ieksienes-taada pareiza pieeja viirietim!Taa tiesaam liekas-peec sarunaam ar tevi!

Tādi vīrieši ir zelta vērti un ir jāmāk novērtēt to, kas ir. Manuprāt, tas ir tāds attieksmes jautājums, laika gaitā šāds vīrietis var nemanāmi nokļūt zem sievas tupeles, jo pazaudē pašvērtējumu, tāpēc viennozīmīgi, vienmēr būtu jāpasaka paldies un jāsamīļo savējo par labiem darbiem :)

Ļoti novērtēju to, ko viņš dara manā labā, cenšos arī pati pateikties ar kaut ko, kaut vai ar mazu, mīļu pārsteigumu, bet likt saprast, ka tas ir "paldies" par izdarīto :)

spotorno-es biju ciemos gimenee,kur viirietis pienesa sievai sagrieztu arbuuzu un skiiviisa!Es domaaju ,ka vina pasmaidiis,pateiks kaut ko labu !Taajaa vietaa ,sii sieviete pateica,ka skiiviitis nav pareizs...pakeera citu un paarlika...Saprotu ,ka tas ir liels siikums,bet saprotu arii,kaapeec sis viirietis ir nelaimiigs savaa lauliibaa!Siikumi kraajas un beigaas cilveeks palicis pilniigi par "cieteeju" gimenee!

Jaa man arii ir bijushas attieciibas kuraas dzeks peec kartiiga striida saaka man katru riitu gatavot brokastis,...:) saakumaa likaas briiinumjauki...bet ar laiku tas palika par ikdienu un atkal bija slikti... mees jau sen neesam kopaa, bet atminjaa man tas ir lloti palicis un tagad liekas, ka tas tomeer nav katrai meitenei.... Bet neko nevar padariit, kad attieciibas ir sashkkobiijushaas, tad arii labie darbi saak tracinaat... es tik atceros , ka man par to visu bija veel piebildes,"tev jau nekad nav labi" ... un tad saprotam, ka vaina nav tajaa, kaa tiek padariits darbinjs, bet taa jaameklee saknee....

Emmanuelle, paldies, ceru, ka Tev ir taisnība. Katrā ziņā, man ir nācies redzēt daudz labu piemēru - ir no kā mācīties.
Bet varu atzīties, ka katru reizi būt sajūsmā par ziediem nav nemaz tik vienkārši! :D

kā izlasīju to komentu par arbūzu, tā man prātā attausa, ka vienā reizē vīrs sajauca un atnesa nepareizās glāzes vīnam, tad es skrēju pakaļ citām, viesi jau gaidīja to maģisko paukška skaņu, kad no pudeles velk ārā korķi un es neapmierināta ar dzīvi un glāzēm rokos virtuvē :D

bet, nē, nē neesmu neapmierināta, pat vairāk kā apmierināta sieviete ar dzīvi un protu būt pateicīga, bet ir dažas dienas mēnesī, kad esmu vienkārši nesavaldāma, kad paldies vietā varu sarunāt pašai sev nesaprotams lietas, nesaprotamā valodā, bet vīrs to piedod, viņš saka, ka tās dažas dienas mani neņemot galvā un mīl, un ir labs joprojām.
Visu visumā man patīk būt lutinātai un man patīk lutināt.

Dio-es atcereejos veel vienu interesantu lietu,kas mums jaatceras!Mums loti jaaliela viirs,kurs uztaisiijis mums vakarinas-centies to dariit ,ka vien maaceedams un jaaliela iipasi citu cilveeku klaatbuutnee!:)
Sapratu ,ka taas sievietes,kuras loti labi izturas pret saviem viiriesiem ,ir vinneejusas visaadaa zinaa-jo tas viss naak atpakal ar uzviju!

Man šķiet, ka viss labais, ko mēs darām, nāk atpakaļ. Kaut vai tajā sajūtā un apziņā, ka mēs darām.

Emmanuelle, nu, Tev jau tiešām ir ļoti paveicies ar to, ka vīrietis gatavo un vēl pie tam tik labi! Manējais labāk par mani cep pelmeņus, bet arī tik tāpēc, ka viņam ar to lielāka pieredze. :D

Salome-maneejais gatavo tiesaam loti labi,bet ar gadiem man tas taa pierasts ,ka mazaak un mazaak izsaku komplimentus par to !
Veel viena liela kluuda ,ko pielaizam attieciibaas-taa trakaa komandesana ,raustiisana...ir jaabuut tiesi taa ,kaa esam izleemusas...!
Savaa celojumaa redzeeju arii taadu ainu-viirietis nespeej iedarbinaat masiinu,kaut kas tur nebija...vareeja redzeet ,ka viirietis pats nelaimiigs-censas!Sieviete saak blaut....lietojot visus iespeejamos vaardus!Manaa uztveree tas vispaar bija siikums-saaku domaat,esam loti nepacietiigas kaadreiz !Visam jaabuut tiesi taa ,kaa mees veelamies....ja kaut kas noiet greizi ,tad tracis pa visu maaju!Es tiesaam nebriinos ,ka saada tipa viirietim buus miilaakaa,kura vinu sagaidiis ar smaidu...!

Te mēs atkal varam atgriezties pie tā, ko jau rakstīju tajā diskusijā - cilvēki aizmirst, ka viņiem ir arī jādod, ne tikai jāņem. Un patiesi laimīgs cilvēks ir tas, kuram savas laimes ir tik daudz, ka viņš spēj to dot arī otram.

Vienmēr saku paldies un neuztveru viņa palīdzību un centību kā kaut ko pašsaprotamu - kā teikt, tam tā jābūt un nav vērts vienmēr paldies skandināt(zinu gadījumus ar tādu uztveri no sievietes). Zinu, ka viņam tas ir svarīgi, tāpat kā man ir svarīgi, lai manu izdarīto novērtē, manu palīdzību novērtē utt.

Protams, ka nesanak jau vienmer pateikt paldies, bet tomer censos novertet to, cik mans virs ir labs. Bet ari no savas puses censos vinu palutinat.
Tacu es nepiekritisu tam, ka sievietem,kuras loti labi izturas pret saviem viiriesiem, tas nak atpakal. Tada zina negativs piemers ir vira vecaki, kur vira mamma vienmer ir viru loti lutinajusi, vienmer siltas, gardas vakarinas, lauj vinam atpusties pec smaga darba utt., bet vins nekad to lidz galam nav novertejis, pie tam, vel bija milako ieviesis.

Es pateicos, ne tikai par visu, ko dara manā labā, bet arī, ka izjūt mani, dalās ar mani.

Mēs nesen bijām kāzās. Brīdī, kad mātes jaunajam pārim sniedza maizi un ūdeni, es tā klusi drusku apraudājos. Vinš filmēja, un skatos- vinam arī asaras, es pēctam saku- nu, ko tu.. Jo vinš taču nezin to kontekstu, simbolismu, nebiju paskaidrojusi vēl. Vinš atbild- man gribējās raudāt, jo nevarēju noskatīties kā tu raudi.

Un tas bija tik mazs, īss mirklis, bet tajā brīdī es sapratu, jutos tik pateicīga, ka tā ir.. es nezinu kam... Dievam.. Es nezinu, es neesmu religiska..