Es iedomājos par ...

hmm...es neizvēlos nevienu sievieti.
man patīk vīrieši. :D

Man visas daudz veiksmīgākas. Nu ta iznāk, nemāku ar sitādākām nemaz sakomunicēt.

man patīk vīrieši.

Man gan patīk sievietes, bet mīlu un izbaudu vīriešus:D

Es draugus izvēlos pēc tā, kā mums saskan.
Manā lokā neveiksminieku nav.

Laikam apgalvojums nav pareizs. :D

Tad šis apgalvojums nav par mani. Ar draudzenēm esam vienlīdzīgas.
Bet vīrieši tā jau ir cita lieta. Vienmēr sanāk atrasties gudru, izglītotu vīriešu sabiedrībā, no kuriem daudz ko var iemācīties. Un kāda sagadīšanās, visi vienmēr ir vecumā 30+ :D

Nu...varbūt :D Speciāli gan neizvēlos par sevi mazāk veiksmīgas, bet mazliet labāk jūtos ja esmu vienā kompānijā ar kādu, kas nav par mani pārāka un nemētā no sevis baigo dāmu. Man jau tā nav sevišķi augsta pašapziņa, lai visu laiku apkārt paciestu tādas, kas par savu veiksīgo dzīvi vien runā:D

Manā draugu un paziņu lokā visas ir vienlīdzīgās pozīcijās, nu kāda varbūt veiksmīgāka. Ar neveiksmīgiem cilvēkiem cenšos nekomunicēt. Ne tāpēc, ka man būtu aizspriedumi vai iebildumi, bet tāpēc, ka 90% šo cilvēku ir čīkstuļi, kas visus citus uzskata par savu problēmu vaininiekiem. Pirms kāda laika iepazinos ar vienu sievieti, kas ļoti cenšas ar mani iedraudzēties. Es neteiktu, ka viņa ir neveiksminiece, bet ar savu uzvedību gan visādi uzsver to, cik viss ir slikti. Viņa man regulāri raksta un meklē satikšanās un es regulāri no viņas izvairos, jo pēc katras komunikācijas jūtos kā sabradāta - viņa tikai lādās par to, kā valsts, vīrieši un kas tik vēl ir vainīgi, ka viņai nav vīra un viņa nepelna tūkstošus un jebkurš mans ieteikums vai arguments par pretējo tiek nolīdzināts līdz ar zemi, jo ko es saprotot no dzīves - man problēmu neesot.

Izvēlos vienīgi meitenes,wīiii kā man viņas patīk:D

jā, jāpiekrīt par to čīkstēšanu. pilnīgi liekas, ka tie ļaudis to vien dara kā čīkst, starp citu vēl ļaunāk ir satikt tādu vīrieti, ir gadījies.

Draugus es izvēlos ļoti uzmanīgi, daudz esmu apdedzinājusies. Tuvākā kompānijā sev uzņemu tādus cilvēkus, kuri man patīk- veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi.. Ja ir veiksmīgi, tad man patīk, ka viņiem veicas un es par to priecājos, ja neveicas, cenšos palīdzēt vai vismaz uzmundrināt. Ja ir forši draugi, tad viņu veiksmes tikai iepriecina, bet man liekas, ka nav daudz tādu cilvēku, kam tikai veiktos, ir vai nu tādi, kuriem veiksmes un neveiksmes notiek pamīšus, vai arī ir neveiksmīgi cilvēki vai arī čīkstuļi :D

Protams, esmu sadraudzējusies tikai ar sētniecēm. Ja kāda tiek par mājas pārvaldnieci, tad no mana draugu loka tiek izsvītrota!. :D

Tās ir muļķības, mani vienmēr interesējuši harizmātiski, veiksmīgi, starojoši, inteliģenti, pozitīvi cilvēki, lai ir kaut kas piesaista. Visām manām draudzenēm ir labas ģimenes, draugi, laba izglītība, karjera utjpr. Vai skolas laikā, kad sākām, es par to domāju? Nē, bet jau tad viņās acīmredzot iezīmējās kādas kvalitātes, spēks, izaugsme, kas mani piesaistīja. Nekad nav patikuši ņuņņas, bezmugurkaulnieki, čīkstuļi, skaudēji. Un vēl zinu to, ka veiksme ir ļoti mainīga, nav cilvēku, kam vienmēr viss gludi, man ir bijusi gan pilnīga bedre (emocionāli, fiziski, finansiāli), gan posmi, kad viss ir perfekti, un tāpat arī draudzenēm.

Man draudzenes ir dažādas, par neveiksminiecēm gan laikam nevienu nenosaukt, jo visas ambiciozas, bet katra citādāk to izrāda.
Vēl trakāk, manuprāt, ir tad, ja viss ir - laimīga ģimene, labs darbs, kas pašam patīk, bet čīkst tāpat, pazīstu vienu tādu puisi, kam viss kā uz paplātes pasniegts, bet viņš vēl katrā tikšanās reizē pamanās pačīkstēt.

Tam gan es nevaru piekrist. Un katram ir savas likstas/veiksmes kādā dzīves jomā.

Vienīgā situācija, kad es sevi iedrošināju attiecinot uz citiem, ir pirms autovadītāja apliecības iegūšanas, kad nodomāju: "Ja tai meitenei izdevās, tad man nevar neizdoties"
:D

"Ja tai meitenei izdevās, tad man nevar neizdoties"

Cik trāpīgi! Man ar tāpat bija! :D