Es sajukšu prātā.

Nu cik es sapratu, tad viņa priecājas un trenē balsi. Bet spiegšana neapnīk, ja mamma ņem vienmēr uz rokām, spēlejas vai iedot ēst. Tad tas neapnīk nekad, nevienā diennakts laikā. Tad tas kļūst par jauno režīmu.

Man ir 4gadīga māsa. Tā, ka vienmēr bļāva, nebija, bet bija arī tādi brīži.. Visdrīzāk, ka viņa visu laiku centās pievērst uzmanību, jo tad pie viņas kāds nāk un mierina.
A tu pa nakti turi viņu jau savā gultā vai pie sevis? Mamma 2 mēnešus noturējās nelikt pie sevis, bet mazā cēlās un bļāva ik pēc 2 stundām un nomierinājās tikai, ja dabūja krūti. Tad, kad paņēma gulēt pie sevis gultā, bija jau arī tās celšanās, bet mazāk.

Pati, gan lielāka būdama, arī daudz bļāvu - par visu, ne no kā :D Kaimiņiene gribēja saukt policiju, jo domāja, ka vecāki mani sit. Tad vienreiz kaut kā sagadījās viņu satikt ārā un es atkal sāku totāli bļaut un tad nu mamma prasīja viņai: "Nu, vai tad mēs viņu sitam?" :D :D

Mazajai gadījumā nenāk zobi?

Un vispār, nedomāju,ka tas ir normāli..

Renesanse, bet te ir mazinš bebis. Un ja godigi tiem ārstiem es neuzticos vairs tik ļoti. Pēc tā ka viena ginekoloģe jau labi gados un ar labu reputāciju teica ka barojot ar krūti nevar palikt stāvoklī.

4 mēneši.... elementāri.. liec pie krūts un miers.. zīšana ir domāta nervu nomierināšanai + ēšanai... 2 in 1 labums :D

Un vēl,neredzot bērnu ārste pa telefonu pasaka ka viss labi.Nu gan dīvaina. Labāk mazo lieku reizi apskatīt.

Esmu skatijusies VISUS maasas 4 mazos, oj kaa ir bljavusi,esmu auklejusi 7menesus vecu meiteniti,nekad mani blausana neizbesija,bet iedvesa jautajumu-KO MAN DARIT,KO ES DARU NE TA?Mani tas iedvesa bailes un uztraukumu. Ko man darit, ka darba man bljauj starpbrizos veseli 22 ,kuriem riikles lielakas :D Tie ir berni, japrot atrast pareizo celju audzinashana.
4 meneshi tikai...nu baac.

Droši vien tikko iemācījusies spiegt un tad ļooti to izbauda. Tas pāries, lai arī, cik traki ir šobrīd. Vari mēģināt viņu vienkārši ignorēt, neskaties uz viņu nerunā, pat nekušini. Un jautājums - vai jūs mājās savā starpā nebļaujiet viens uz otru, varbūt vispār paceļat balsi, kad esat dusmīgi vai sliktā omā? Zinu, ka bērni ļoti ātri iemācīt atdarināt citus. Manam mazajam 9.5 mēneši, nesen pati tikai atradināju no spiegšanas, tas ilgi vairāk nekā mēnesi. Labi, mans puika ir lielāks, tātad arī saprot vairāk. Tam vajag ļoti lielu pacietību. Nebļauj uz viņu, nedusmojies, runā pieklusinātā balsī. Tam vajag laiku.

Pamēģini novērst viņas domas no spiegšanas, parādi kādu jaunu mantu, parunājies, kad es pagājušo gadu auklēju 4 mēnešus vecu bēbi, viņš tā noteikti nedarīja, un ja sāka niķoties, tad ļoti ātri izdevās novērst viņa domas uz kaut ko citu.