Uzskatu, ka , ja tā ir pagātne, tad visveselīgāk ir atcerēties to pozitīvo, nevis negatīvo.
Kas mainās no tā, , ka pēc ntajiem gadiem tiek uzzināti šādi fakti? Liekas negācijas un iespējams, sirdssāpes par to, kas jau pamatā ir sen izsāpēts un pārdzīvots? Nu kāpēc?
Rit taču katram cita dzīve...
Ja dzīves vēl joprojām būtu saistītas, tad gan esmu par patiesību.
Man liekas, daudzi cilvēki, kas nav apmierināti paši ar savu dzīvi, var būt ļoti nenovīdīgi un pat ļauni, sak: papostīšu viņai ar to prieku un apmierinātību!