BAIL BRAUKT

Tikai tie, kas neko nedara, nekļūdās.
Protams, nav viegli pārkāpt sev pāri, bet mēģini. SAŅEM SEVI ROKĀS un viss būs čiki!

Cik reizes tu jau brauci? Mani riktīgi bail bija tikai pirmo reizi, bet tad es reāli ne reizi nesēdēju pie stūres, a mani uzreiz uz pilsētu aizlaida. A pēc tam vēl pāris reizes bija bail, jo likās, ka mašīnas (īpaši kravas) brauc man virsū, cik muļķīgi! :D BEt tas ātri pārgāja.

Es tevi pilnībā saprotu! Man katra braukšanas nodarbība ir pilnīgs murgs :( cenšos kaut kā saņemties, bet nesanāk. Vienkārši ir cilvēki kam nav lemts braukt ar auto :D

Nu nav visiem jābrauc! Vot ka šitādi puņķi uz drāts parādās uz ceļa, tad ir auzas!

man vienmēr ir bail iekļauties satiksmē, liekas, ka iebraucot joslā iebraukšu vēl arī kādā mašīnā, bet tgd jau visu kārtīgi apdomāju un ar katru reizi bailes paliek aizvien mazākas.

Nezināmais var tapt zināms tikai to iepazīstot, citādi nu nekādi.
Sanāk, ka Tev bail, ka par Tevi smiesies, ja nesanāks?
Kā ar pašvērtējumu?

Man būtībā nav tādu problēmu, viss ir jāuztver vieglāk, jāmāk par savām neveiksmēm pasmaidīt, neiedodot svešiem cilvēkiem savā dzīvē milzīgu nozīmi.

Varbūt nevajag ja bail?? Šitādi crazy braucēji jau ielās netrūkst... :D

Bet j nopietni, tad nu ar instruktoru man bija bail pāris pirmās reizes.... tad kad noliku tiešibas un braucu jau patstāvīgi, sākumā bija bail, kādu laiciņu... atceros neslēdzu radio lai varētu koncentrēties :D A tagad pēc 5 gadiem... lasu un nesaprotu, kur tur ko baidīties :D

pirms tam man arī bija bail sēsties pie stūres, vislaik lūdzos lai braukšana ātrāk beidzas.. bet tagad tiku pie forša instruktora, kurš ar saviem jokiem aizdzen visas bailes. tagad pat nevaru sagaidīt nākamo braukšanu. :)

Vislabāk ja ir iespēja patrennēties vienai, pa kādiem lauku ceļiem, totāli vienai... tad nebūs kauns ja kaut ko notizlosies, taču iegusi labu pieredzi :)

Ai, nē - vienai pašai pa lauku ceļiem patrenēties gan nevajag, ja ir tik liela nepārliecinātība. Lai labāk blakus sēž kāds tuvs, braukt mākošs cilvēks.

Idiotbetter - Savu tuvinieku klātbūtnē Tu taču nejūties bailīga un nepārliecināta par sevi?

Palūdz kādam draugam, ģimenes loceklim, lai pabrauc ar tevi kaut kad vēlu vakarā vai agri no rīta (piem brīvdienās), kad satiksme ir minimāla. Tādejādi varbūt iepatiksies pats braukšanas process.

Man arī bail no braukšanas. Kad gāju autoskolā, pirms tam nebiju nekad braukusi, un instruktors lika braukt pa lielceļu visu laiku palielinot ātrumu, bet tā kā man juka ātruma kloķis, viņš man visu laiku bļāva virsū. Pat pa rokām sita.
Un vienu dienu braucot, no visas viņa kliegšanas, sabijos un gandrīz pabrauc zem smagā.
Kopš tās dienas man ir tik ļoti bail braukt, ka tad, kad smagais brauc pretī vienmēr noraustos.
Nopietni.
Un braukusi arī vairāk neesmu. Sēžu tikai priekšā blakus un raustos :D

Man nav kauns no mana instruktora, vai citiem braucējiem, man ir kauns pašai savā priekšā, es savā priekšā izgāžos. Nu to ir grūti paskaidrot, kāda tā sajūta ir, bet nu, es dusmojos pati uz sevi, mani pat netraucē, ja kāds par manu neveiksmi pasmejas, bet es tikai braucu tālāk un domāju, kā gan es varu būt tik tizla uz nesaprast un nemācēt.
It kā ar skaidro saprātu es saprotu, ka tam jau autoskola domāta- lai mācītos braukt, bet nezinu, grūti tam pārkāpt pāri.
Es jau pati to skaidroju ar to, ka jau kopš bērnības man ir bijusi viegla galva, ātri visu saprotu un apķeru, iemācos un atceros. Varbūt kaut kā grūti pieņemt to, ka man var būt arī kaut kas tāds, kas nesanāk.. It kā tas ir pilnīgi normāli, nevar jau padoties viss, bet tā emocionāli grūti to pieņemt. Varbūt vēl kādai tā ir?

Nu man arī tikai pirmajā reizē bija bail no nulles braukt pa pilsētu, nezinot, kā ātrumus pārslēdz un kā sajūgu spiež :D Vēlāk jau iemanījos un viss labi, bet viennozīmīgi katrā braukšanā bija stressiņš par kādu jaunu situāciju, kurā nezinu, ko darīt.
Un, kad noliku tiesības, vienai pašai braucot, daudz labāka sajūta un viss liekas ideāli! :D

Idoitbetter!!!
man laikam ir tieši tāpat!arī nevaru vairāk pieņemt to,ka nesanāk,nav no citiem kauns-nu tieši kā rakstīji,arī esmu apķērīga vienmēr bijusi.. :D varu Tevi iepriecināt-varbūt vēlāk,nekā biji cerējusi (tieši tāpēc,ka parasti viss ātri padodas),bet viss sanāks!!!man šodienas braukšana tā pacēla garīgo,sapratu,ka nu jau iet uz labo pusi. :) ā,un es jau 3 nedēļas braukāju riņķi aptuveni 3x nedēļā,un tikai kādas pēdējās 3x bija ok,šodien jau pavisam priecīga esmu. :)