Mani problēmas pēdējā laikā ļoti vajā. Ir cilvēki,kam ir problēmas,darbā,bet mājās viss ir labi,bet man ir problēmas abos! Es vēl dzīvoju kopā ar mammu,un patēvu,jo pašai nav kur citur dzīvot,kamēr neatradīšu darbu. Bet lieta,ir tāda,ka viss ko es daru ir slikti,nav labi,to tā saskata patēvs. Pa vasaru man skolā,bija prakse,es paralēli vēl tam meklēju darbu,ieliku avīzē,un internetā sludinājumus,bet nebija,kas atsaucas. Tad man paveicās,un es būtu atradusi apkopējas darbu,aizgāju uz "pārunām",bet darba devēja izvēlējās citas meitenes. Redz tas arī ir slikti,jo darbu meklēju vasaras vidū,tūlīt taču sāksies skola,bet es skolu pametu,jo,kā jau biju teikusi,mani nesaistīja,tas ko mācijos,un negribēju lieki tērēt tam laiku,zinot,ka tā vietā varu darīt ko citu,pabeigt kaut vēl gadu vakarskolā,un diploms būtu rokā! Bet tas arī nav viņam labi. Tagad skatos,uz darbu ārzemēs,jo man ir apnicis,ka mani kāds kontrolē,es pat vakaros pie pc nevaru sēdēt,jo redz es neko citu nedarot,lai gan pēdējā laikā vispār neesmu mājās,jo eju meklēt darbu. Man taču nav jāatskaitās patēvam- vot es eju ārā no mājās,es eju uz centru meklēt darbu! Vāks pilnīgs! Tagad sēžu noraudājusies līdz ausīm,jo ja man pasaka,ka es neko nedarot,pat ne mājās,lai gan es daru,es slauku mazgāju tīru,taisu ēst,bet to neviens nekad nenovērtē,vai pat manis taisīto vienkārši neēd,jo to,taču esmu taisījusi es! Viņš vispār mani neatbalsta,pat nepasaka,neko labu. Tagad ir uzlicis limitu,ja līdz augusta beigām netaradīšu darbu,tad mani izmetīs no mājām.. es nezinu,ko man iesākt,jo viss ko es daru ir slikti,ja es eju un daru,uz to neviens neskatās,tas viss ir slikti.. es vispār jūtos kā tāds melnais punkts,un tas ir šausmīgi.