patstāvīga dzīve

18 gados sāku patstāvīgi dzīvot kopā ar draugu, vecāki gan vēl tagad mani finansiāli mēdz atbalstīt, bet pa lielam esmu neatkarīga. Atceros to sajūtu, kad vajadēja krāmēr visas mantas koferos, īstenībā dažreiz tā pietrūkst tās jaukās dzīves vecāku paspārnē, ehh..

19 gados, kad sāku mācīties universitātē- koju dzīve, pēc pusgada jau dzīvoju kopā ar draugu.

14-15 gadiem

No 18. gadu vecuma dzīvoju viena, jo mammas nav un tētis aizgāja uz Rīgu prom. :)

16 gados,kad aizgāju mācīties uz citu pilsētu,protams par vecāku naudu! Ja ir iespēja pelnu pati!

18 gados, kad sāku studēt, pārvācos dzīvot uz Rīgu. sākumā vecāki uzturēja, tad pamazām pati saku strādāt. šobrīd vecāki maksā par dzīvokli, jo viņi nespējot atturēties man nedod naudu, kā jau mazajai meitiņai :D neuzskatu to par kaut kādu novirzi. bet nu tuvakajā laikā gribu sākt dzīvot pavisam patstāvīgi un tā, ka nu to naudiņu īstivairs neņemt :)

Renē, man tas pats. tētis man vienreiz pateica,ka atbalstīs mani,jo redz es esmu viņa meita :D

Pelnīt sāku ~15 gados. No mājām izvācos ap 16. Un 17 gados pārvācos uz ārzemēm, kur vecāki vairs neuzturēja .

ap 17 gadu vecumu lēnām, pašai nemanot, ievācos pie drauga (draugs dzīvo ar mammu ar brāli) , jo iestājos prof.vidusskolā Rīgā un tiku budžetā + tiku pie darbiņa. Tagad ir mazliet čābīgāk un mamma samaksā bites rēķinu, bet tas arī viss.

20. bet man vecāki daļēji palīdzēja un joprojām palīdz ar naudām, jo studēju un tāpēc varu strādāt tikai pusslodzes darbu

19 gadi, kad bija mēģinājums dzīvot ar ex patstāvīgi, bet tas bija lielākais fail manā dzīvē, kur man bija galva, nezinu. Bet tā nopietni dzīvot viena un patstāvīgi sāku 20 gados, kad tiku pie savas mājvietas. :)
Protams, mamma un es-viena otru pabalstam, ja ir nepieciešamība, bet tagad tāda nav bijusi. :)

16 gados, kad iestājos vidusskolā sāku patstāvīgi dzīvot, īrēju dzīvokli, strādāju!

t.i. dzīvoju atsevišķi no mammas.

Es par patstāvīgu dzīvi neuzskatu tādu, kur tāpat vēl vecāi kaut ko iedod.
Es esmu patstāvīga, ja pati visu maksāju un man nav ne uz vienu jāpaļaujas.
Smiekli nāk lasīt to, kā te dažas labas var atļauties savus nagus, ragus un tajā pašā laikā nievājoši runā par cilvēkiem, kuriem nav mašīnas. Ne jau visiem vecāki dod naudu, pērk auto un uztur līdz 30 gadu vecumam. Arī uz zemes ir jānolaižas.

20 gadu vecumā.

Es izvācos no mājām 2 nedēļas pirms saviem 20 :)