Strīdu nogludināšana

Šarlote - nu jā, gribas, lai viņš lūdz to piedošanu mīļā miera labad, tad arī samīļotos, bet negribas pirmajai. Nu šitā visu aprakstot, jau liekas nedaudz muļķīgi, bet, manuprāt, vīrietim ir jābūt tam, kas meitenei, tā teikt, nedaudz izdabā.

Pēc trīs dienu nerunāšanas, viss kaut kā pats no sevis nogludinās :D

lapsīgā - nu jā, man arī ir tā - "nu ok, man arī jātvainojas..", bet nevaru pirmā iesākt gan, vienmēr vēl purpināšu nez ko, lai tik viņš pirmais sāk...

Nu luk, pati tikko sava komentara aprakstiji savu problemu. Izlasi pati to komentaru. Izklausas, ka tev bezmazvai vajag sastrideties, jo tev tik loti gribas, lai vins ludzas un saka, ka nevar bez tevis dzivot. Un ta esi tu, kas no sikumiem uztaisa lielo stridu, nevis vins. Es ieteiktu kautko mainit, savadak vienu dienu vinam tas pieriebsies, un vins aizies.

Amelle - nē, strīdēties no nekā man nevajag gan, bet, kad tomēr kaut kāds mazs strīdiņš uzrodas, tad tas baigi sadusmo un tad sākas tas, ko es gribētu mainīt.
Vai tiešām meitenes tik piekāpīgas un pašas iet par visu salabt?

ai, traki. bet nu saprotu Tevi. neko citu ieteikt nevaru, kā tikai mēģināt pašai neielaist visu tik tālu un atvainoties pirmajai ;) nu manējais vienkārši nemāk dusmoties un izskatīties dusmīgs. Viņš kā izbiedēts un ievainots lācis izskatās, kad sākam kašķēties. Es nevaru ilgi dusmoties, kad viņš tā skatās uz mani :D

ja tu nevari pirmā to izdarīt, kāpēc domā, ka viņš var? Varbūt arī nevar, vai arī tik bieži to darījis, ka vairs nemaz negrib un aiz spītības neatvainojas, pat ja tiešām ir vainīgs. Mazi un bieži kašķi attiecībām ir visbīstamākie, īpaši, kad vairs nesaprot par ko strīds, bet domā - galvenais, lai ir kašķis

Heh, lapsīgā, sasmējos par to izbiedēto lāci :D
ai, nu bet tas katrs strīds savādāks un katru reizi izroku, kādu iemeslu, lai es nebūtu vainīga, bet viņš. nu stulbi, bet laikam jācenšas kaut kā saņemties...

lola,ja nevarētu izturēt,tad tā arī nedarītu. :)

Mes sastrīdamies,es aizeju viena gulēt,pēc stundas viņš atnāk,iedod buču un guļam saldi kopa :d (tas,ja strīds nenozīmīgs).Ja lielāks,tad parasti vnk nākamajā dienā izrunājam,jo nākamajā dienā jau cits skats uz situāciju.

uiii....nemakam risinat.
vins kluse, man histerija bez maz vai.pec paris h kaut ka jau esmu rimusies, vins-gatavs sarunai, kad man vairs negribas runat.

Marta uzrakstiija manaa vietaa preciizi :D
Maneejais uzreiz negrib neko paarrunaat ,vins saka ka labak iepauzeet abiem un kad esam nomierinajushies ,tad var mierigi parunat par visu un viss raadaas citaadaakaas "kraasaas" !

ai, mani, kad esam sakašķējušies, tracina viss. ja viņš piesienas (starp cit, ans ļoti reti 'dz piedošanu, parasti pasaka kaut ko stulbu, piem., "būsim atkal draugi" etc), man tas besī. ja viņš vnk nedara neko, tad man atkal lieka, ka vņam vienalga... grūti mums iet, jo dīvaini attiecības sākās - sākām būt kopā tajā dienā, kad piedzima meita. vēl jau tik 4 mēn pagājuši, mēģinām "pierīvēties" viens otram. es daudz ko pārprotu, viņš atkal ir diezgan nevozs nestandarta situācijās. nerunāt pec strīdiem nesanāk, jo visu laiku jārisna kkādas lietas sastībā ar sīko-pīko, bet tā vēsi pret viņu lkm esmu var'jusi izturēties 3 dienas. tā jau mums lēnām briest baigā ļubovj, ja vien ar šitādiem sīkumiem visu nesačakarēsim, jo viņš mani padara ļoooti laimīgu viādā ziņā.

sorry par kļūdām, sajukusi klavieratūra.

Mēs,piemēram, tagad esam par kko sastrīdējušies (nav ne jausmas par ko. kundziņam kkas neiepatikās). Un nerunājam jau 2o dienu. :D Un pirmā jau nu es tiešām nesākšu komunicēt. pats vainīgs.

Nu man tas pats - pirmā nesākšu normāli visu novērst. Bet mierā divas dienas arī nevaru nosēdēt, turpinu kasīties un pērties līdz viņš sāk visu nogludināt.
eh, gribētos jau normāli, sastrīdas/salabst un viss, nevis tās traģēdijas taisīt, bet nu nesanāk