bildinaajums

ja materialais stavoklis lauj, tad pec 3 gadiem.

kopā 7 gadi un laulibas būs septembri ..... Vinjs pie secinājuma nāca ka vajadzētu laulāties ,pēc mūsu sarunas- teicu "' Tu esi mans ideāls, viss mums ir labi , gribas ģimeni ,lai esam savienoti ,kā ģimene ,un kapēc gan nevaretu appreceties"'? Vinjs -man bija bail no kāzām , bet tu ari man esi īs'tā un man prieks ka sāki sarunu par kāzām , ,, vasarā precamies...."'
Ja attieicibas jasmok to otram var pateikt , jo otrs jau jut ka esam nepamierinatas....

It kā jau vienalga un nav tāda termiņa. Taču, es personīgi gribētu, lai mani bildina pēc aptuveni 5 gadiem, kas pavadīti kopā. Domāju, ka tad mēs būtu gana labi viens otru iepazinuši utt. Nu negribētu es, lai mani bildina pēc 10 vai 15 gadu kopā bušanas. Tas man būtu jau aizvilkts par ilgu. Taču, tas ir man. Varbūt kāda cita gribētu tikai pēc 20 kopā būšanas gadiem precēties :D

Manuprāt, tas ir individuāli. Atkarīgs no vecuma, kopā būšanas, attiecību veidošanās, dzīves mēŗkiem, plāniem, saderības, finansēm.
Un man gan nešķiet prātīgi bildināt ļoti ātri, kad ir rozā brilles, tad ir forši, lūk tad, kad nokrīt, tad jau viss, iestājas rutīna un tad bez maz vai atliek tikai bērnu bariņu sadzemdēt.
Manuprāt, ir jāizbauda rozā briļļu laiks, tad jāiepazīst vienam otru no visiem aspektiem un tad var domāt par precēšanos, kad ir 100% stabilitāte un drošības sajūta.
Man vēl ir miljons lietu, ko es gribu izbaudīt pirms krāt naudu kāzām, nu ja laimētu loterijā, tad padomāt :D Bet laikam jau būtu itas prioritātes.

Matemātiskie aprēķini saka,ka es varētu jau pirmajā dienā:D:D

nu, man atšķirībā no lielākās daļas negribētos tikt bildinātai jau pēc pāris gadiem, tāpat arī negribas uzreiz, kolīdz bildina, domāt par kāzām - ka tik ātrāk. Gribu vispirms papriecāties par pirmo gredzenu, un tad tikai sākt lauzīt galvu par otro. :D

Un ļoti muļķīgi ir vispār par šo tēmu teikt "normāli ir tā un šitā" un tml., vai tiešām ir tik grūti saprast, ka katrs ir savādāks un, nu, nav visiem vienādas vēlmes un uzskati. Man viens pazīstams pāris nesen apprecējās pēc 10 gadu kopā būšanas, tāpat arī viens cits pēc mazāk kā gada, un visi laimīgi. :) Galvenais to darīt tādēļ, ka ir vēlme nevis tādēļ, ka, redz, vajag, tā pieņemts.

Šķiet, ka 2 gadi būtu pats minimālais. Bet ideālais ir no 5 gadiem, jo tās jau var nosaukt par nobriedušām attiecībām.

Visjaukākais, ko mans mīļotais ir teicis, ka pirms viņš mani satika, viņš domāja, ka nekad neprecēsies un, ka tas nav vajadzīgs. Taču, kad no sirds iemīlējāmies, domas viņš ir mainījis.

individuāli... nejūtos pietiekami nobriedusi kāzām, abi esam jauni, bet ilgi jau esam kopā ;)

Nu nekad citiem pàriem nebûs tieshi tà, kà citiem. Nu par sho tèmu pat nav ko îsti spriedelèt. Katram bûs savs pareizàkais variants.
Mani bildinàja, pèc ~ 1,5g.
Kopà bûsim nu jau drîz 7gadus! Nu neko principà nenožèloju!

Manuprāt, jābildina tad, kad vīrietis ir gatavs, jo laulība ir nopietns solis. Cits laulībai var būt gatavs pēc pāris mēnešiem, citam pat 5 gadi būs par maz.
Mani bildināja pēc 2 gadu draudzības. Pati biju šokā, jo nebiju vēl domājusi par kāzām.

Citiem viss ātri notiek, jau pēc nedēļas dzīvo kopā, pēc trīs mēnešiem kāzas un pēc gada jau bēbis piedzimis.
Nu it kā jau, ja vīrietis vispār nerunā par to vai nebildina, tad viņš šaubās, jo ja viņam tas cilvēks tiešām kko nozīmē, tad viņš gribēs kāzas. Ja nav precējušies, tad tomēr vieglāk pacelt asti un aiziet.

Es sanemu bildinajumu neilgi pirms 3 gadu kopa busanas.
Man liekas normali, ka virietis bildina draudzeni, kad attiecibu stazs ir 1,5 - 3 gadiem. Bet tas ir ar nosacijumu, ka abi jau ir "precibu vecuma" (t.i.kaut cik nobriedusi), dzivo kopa un ir nopietnas attiecibas. Es neatzistu parak ilgu draudzesanos bez precesanas.

Būšana kopā ir viens, bet reāla padzīvošana kopā, lai saprastu kas ir kas, tas būtu noteicošais. Tad nu teiktu - pēc gada kopdzīves, manuprāt, būtu ok. Man bija jau pēc pusgada, ātri.
Arī no vecuma atkarīgs, kad jau esi padzīvojies, pieredzējis, sapratis no dzīves, attiecībām, kas ir kas, tad noteikti sajust, saprast, ka īstie viens otram, ka gribi nostabilizēties, un ka vairs negribi skriet un meklēt ko citu, var daudz ātrāk.

Diemžēl esmu daudz redzējusi pārus, kam atbilst tas šur tur dzirdētais - septiņi gadi, vai nu šķiraties vai precaties, lielākoties katrs ir aizgājis uz savu pusi un ātri nepilna gada laikā viens no viņiem, vai pat abi ir apprecējušies un pagādājuši bērniņu ar citiem.

karinjo, man pazinu loka loti lidziga pieredze par tiem 7 gadiem, diemzel.

būtu ideāli jau ,ja tas notiktu pēc tiem diviem gadiem ...manējais -Es gribēju redzēt ko Es precu, tapēc bij klusums ,un teica ,ka labi ka pamudinaju vinju ,jo ģimene vajadziuga un labi ka abiem viens ,uzvards kad mazais bus.

Kad cilvēki tam gatavi, kad spējīgi dibināt ģimeni, uzturēt utt. Cilvēki var būt kopā no 16 gadiem, bet pēc 5 gadu kopā būšanas diezvai jau tiešām būs gatavi precēties, bet citi var satikties, kad jau gadi 25, un pēc gada vai dažiem mēnešiem saprast, ka grib un var precēties. :) Nedaudz jau liekas pārsteidzīgi, ja precās pēc dažiem mēnešiem kopā būšanas, it kā pārak ātri. Bet man neliekas, ka es savu pusi tagad, kad jau pagājis vairāk kā pusotrs gads, pazītu vairāk nekā, kad bija pagājuši daži mēneši.

Man max ilgums liekas kādi 4 vai 5 gadi. Pēc tam jau dikti maza iespēja, ka bildinājums var tapt sagaidīts, tātad abiem (nu, vismaz vīrietim) ir komfortabli un labi tā, kā ir.

Bet varbūt tas nemaz nav slikti, ka cilvēki dzīvo kopā, bet neapprecas? Piemēram, mana mamma ar patēvu kopā ir 17 vai 18 gadus. Šaubos, ka kāds apšaubīs viņu attiecību nopietnumu, jo gadi paši par sevi daudz kopā pavadīti + vēl divi kopīgi bērni.

Pati ar vīrieti esam 4 gadus kopā, tuvākajā laikā precēties netaisāmies. Es pat neesmu pārliecināta, vai vispār to vēlos, jo patiešām mums ir labi tāpat. Tas, kāpēc mēs šaubāmies, ka tomēr varbūt kādreiz vajadzētu (mums mājās šī tēma nav tabu un ir aprunāta bieži) zināmā mērā ir sabiedrības spiediens, jo visi taču precas.

Ja runā vispārīgi, tad man liekas, ka vismaz gadu vajadzētu būt kopā. Citi jau sāk plānot kāzas ātrāk, bet man tas liekas kaut kā...dīvaini.