Pirms satiku tagadējo draugu, uzvedos ļoti brīvi . Nebija nopietnu attiecību, patika būt ar visiem. Nebija nevienam jāatskaitās, gāju kur gribēju un ar ko gribēju. Dažas teiks -ma***, lai tā būtu.
Puišu uzmanības netrūka, izbaudīju to.
Sāku piebremzēt, iepazinos ar tagadējo draugu. Paliku mierīga. Viss mainījās.
Bet pēc 2 gadu kopdzīves, draugs nopietni sāk runāt par kopīgu nākotni,precēšanos .
un tieši tagad man sāk gribēties atkal iztrakoties ar citiem, norauties no ķēdes .
Varētu mierīgi aiziet un nah** nojā**** ar kādu citu .
Es mīlu savu draugu. Vai arī tomēr nē, ja jau pieļauju tādu domu. Es vēlos tikai viņu, viņš ir labs , bet es gribu iztrakoties ar citiem.
Mani pēkšņi sāk biedēt doma, ka atlikušo dzīvi vajadzēs pavadīt ar VIENU cilvēku.
Jautāt ko darīt??
Jā, gribu dzirdēt negatīvas piezīmes un uzbraucienus par to, cik mana uzvedība (domas) ir nepareizas .
Varbūt nav īstais? Nezinu.
12
