Kopā dzīvo precēti vai nē?

ar otro viiru saaku dziivot kopaa tikai peec kaazaam. sajuuta bija kaa peerkot kakji maisaa, bet intuiicija teica, ka viss buus labi. ar pirmo toties kaadu laiku kopaa padziivojaam pirms gredzenu miishanas.
starpiiba ir tajaa, ka ja pirms tam ir laiks nodziivots kopaa, tas tomeer ir droshaaks variants, jo zini uz ko paraksties. cilveeks nespeej sleept iisto dabu 24/7 un aatraak rodaas iespeeja iepaziit otru labaak. ja pirms kaazaam ir bijis tikai randinju variants, tad nevar zinaat, vai otrs nav ciitiigi sleepis savas diivainiibas un paradumus.

Drīkst pajautāt, kāpēc ar otro sāki dzīvot pēc kāzām?

Man piemērotāk liekas, kad padzīvo kopā, jo viens otru iepazīst, bet no otras puses - varbūt tieši tad vīrietis par precēšanos mazāk domā? Man teiksim, pēc pāris kopā nodzīvotiem gadiem gribētos arī tādu skaistu, baltu dienu.

var jau arii gadiities, ka peec nodziivotiem gadiem sieviete vairs negrib domaat par preceeshanos. :)
ar otro taa vienkaarshi sanaaca. gribeeju izdariit kaut ko nepraatiigu savaa dziivee.

manuprat, ja dzivo kopa, tad ir japrecas. nevar ta padzivot ar vienu, otru, pagulet ar n-tajiem viriesiem un viss.

Uzskatu, ka lēmums par kopdzīvi jau ir virzība uz laulībām, kad tik ar izredzēto tas notiek. Ja saskan, tas ir kā apstiprinājums, ka tiešām vēlies to cilvēku blakus visu mūžu.

heh, ne vienmeer. zinu dzeku, kursh dziivo ar meiteni kopaa, tikai taapeec vien, ka vinja maksaa pusi reekinu un gatavo vinjam eedienu. bet vinjsh vinju nemuuzjam nepreceetu un pamest ir gatavs jebkuraa briidi, ja kaads labaaks variants gadiisies.

Nu mēs sākām dzīvot kopā, kad jau iesniedzām pieteikumu laulībām. Sākām dzīvot martā, bet kāzas tika ieplānotas jūlijā, pirms pieteikuma ni ni!Kāpēc? Nu tie lielākoties ir apstākļi, viens svarīgs apstāklis bija mana māte, kas teica, ka neļaus man dzīvot ar vīrieti tāpat vien (es toreiz biju nu ļoti jauna, tāpēc mammu klausīju) un jāsaka, viņa pareizi teica!

kaut arī es dzīvoju ar savu draugu neprecēta,tomēr uzskatu,ka ir jāprecas!
Diemžēl(man tuvāko draugu,radu) pieredze rāda,ja neaprecas 1.vai 2.gadā kopdzīvē būdami,tad vēlāk attiecības kaut kādu iemeslu pēc pajūk.Protams ne visiem,bet tomēr...
Laikām laulība rada drošības un atbildības sajūtu,+laulības šķiršana laigietilpīgs process,bet "plika kopdzīve"-viss iet pašplūsmā,nav tik nopietni,var izšķirties/pamest 2. jebkurā mirklī utt.

Es uzskatyu, ka sākumā ir jāpadzīvo kāds laiciņš kopā un tad tikai jāprecas. Jo nevar zināt, vai ir iespējams ar šo cilvēku sadzīvot. Jo randiņi un palikšana vienam pie otra nav gluži tas pats un nav iespējams līdz galam uzzināts cilvēka dīvainības un paradumus. Un vēl - tas man liekas tāds kā viens no pakāpieniem attiecību nākamajā posmā. Un, jo vairāk šādu pakāpienu, jo dzīve interesantāka. Nu, vsm man tā šķiet. Bet, ja tikai pēc precēšanās sāk dzīvot kopā, tad šis pakāpiens iztrūkst. Bet foršāk jau ir tā attīstība, kad sākumā ir randiņi, tad kopā dzīvošana, tad precēšanās, tad bērni... Nu tā skaisti! :D

Nu personīgi es kopdzīvei nepiešķiru tik lielu nozīmi. Tūlīt man ar draugu būs ģimenes pieaugums, tas varbūt ir vienīgais, kas liek šo pasākumu pasteidzināt:)

Nu par to precēšanos atkarīgs no situācijas un kādas pašam pārim ir domas un uzskati. Piemēram, ar pirmo puisi biju kopā 5 gadus vairākus no tiem arī dien dienā pavadījām kopā vai nu pie mansi vai pie viņa, BET mūsu attiecības bija no 16-20 gadiem, līdz ar to viennozīmīgi uzskatu ka lai gan ilgi kopā nodzīvots nu nav un nebija jāprecās :D

Tagad man ir gan draugs jau vairāk kā 4 gadus un bērns, bet vēl neesam precējušies, lai gna uzskatu, ka šajā gadījumā jau tā kā normāli būtu bijis būt precātiem, tomēr gadi arī normāli, saista ne tikai mīlestība, bet arī bērns... vienīgais, kas mūs attur ir tas, ka nevaram atļauties tik grandiozas kāzas kādas esam iecerējuši, un tā kā taisamies precēties vienreiz mūžā, tad gribam viņas tādas kā mūsu galviņās izsapņots :D

Roxy
Man ir pilnīgi tāda pati situācija, it kā jau varētu tā vienkārši sareģistrēties, bet gribas TĀ, nu kā jau tu teici:D

Piekrītu Dumpiniecei par to, ka sākumā ir jāpadzīvo vienkārši kopā bez kādas precēšanās, lai saprastu vai vispār var ar to cilvēku sadzīvot.

Piekritīšu,ka vispirms ir jāiepazīst tas cilvēks tā pamatīgāk. Kopā dzīvojot redzi, kas otram par tarakāniem galvā sēž. :D Tāpat viņš redz Tavus tarakānus. :D Ja abu tarakāni sadraudzējas,tad ir labi. :D
Bet ir pāri,kas kopā sāk dzīvot pēc apprecēšanās, un ir laimīgi. Tā kā viss ir pašu ziņā.
Mans piemērs ir tāds,ka kopā sākām dzīvot ātri. tagad no iepzīšanās brīža ir pagājuši +/- 6 gadi, un drīzumā noformēsim attiecības arī oficiāli. Bērnu nav.

Es arī uzskatu, ka no sākuma ir jāpadzīvo kopā kādu brītiņu un tā arī daru. Kāda jēga uzreiz apprecēties un pēc tam jau domāt par šķiršanos vai nest to slogu ilgāk? Protams, ka ir, kam paveicas, bet, ja paskatās, tad cik daudziem nav tā ka nav precējušies un pēc vairākiem mēnešiem vai pāris gadiem ir redzama otra patiesā daba, un tad ir redzams, vai ir iespējams tālāk kopīgu nākotni plānot vai nē. Bet, nu, piemēram, apprecēties 6 reizes tikai tādēļ, ka citi uzskata, ka kopā nevar dzīvot tāpat vien, domāju, ka arī nav pats labākais variants.

Man tas šķiet nāvīgi vecmodīgi, nedzīvot kopā tikai tādēļ, ka neesat precēti.

Kāda jēga uzreiz apprecēties un pēc tam jau domāt par šķiršanos vai nest to slogu ilgāk? Protams, ka ir, kam paveicas, bet, ja paskatās, tad cik daudziem nav tā ka nav precējušies un pēc vairākiem mēnešiem vai pāris gadiem ir redzama otra patiesā daba, un tad ir redzams, vai ir iespējams tālāk kopīgu nākotni plānot vai nē.

nedomāju, ka argumenti tie labākie. Laiki ir mainījušies, agrāk dzīvot kopā, bez sareģistrēšanās bija nepieklājīgi un apprecoties sievietes un vīrieši vairāk piedomāja pie kopdzīves saglabāšanas, bērniem, tai laikā bija savādāk, savukārt tagad kamēr neesi pusi pasauli apjājis, tikmēr nekādas kāzas, redz, a ja nu neesi īstais? Bet tādi īstie manuprāt ir izdomājums, divi cilvēki var sadzīvot kopā un nodzīvot kopā, ja spēj cienīt viens otru, šis punkts ir visai smags mūsdienās, cilvēkiem pazudusi attiecībās savstarpēja cieņa. Pilns forums ar sūdzībam pa rotrām pusēm, attiecību ķidāšana, tā nav cieņa pret otru pusi , jo domājams vīrieši diezin vai sēž portālos un sūdzas par savām draudzenēm, kuras nav izdarījušas šo vai to...

Es uzskatu, ka labāk tomēr padzīvot kopā pirms precēšanās, jo nav zināms, vai varēs sadzīvot. Turklāt, tā var cilvēku daudz labāk iepazīt. Savādāk var sanākt tā stulbi - apprecas un jau pēc dažiem mēnešiem šķiras, jo vnk nevar sadzīvot. Šeit viena meitene jau minēja - palikt pa nakti vienam pie otra nav tas pats, kas diendienā dzīvot kopā.
Šobrīd dzīvoju kopā ar draugu un precējušies neesam.

Dzīvoju kopā ar (vēljoprojām) precētu vīrieti :D bet pati neesmu precējusies.

Precēsimies,kad viņš izšķirsies ( nespiežu to darīt, viņš pats to izdarīs,kad pienāks laiks) un,kad būs pagājis ilgs laiks,lai mēs tiešām saprastu, vai turpmāko dzīvi gribam dzīvot kopā :)