IR vs NAV

no cik gadiem modernajā pasaulē skaitās vecmeitas?

bet vispār esmu precēta.

Ja jau 27 gados skaitās vecdzemdētāja, tad gan jau, ka arī vecmeita :D

Man ir 24 un ar kādu kopā esmu jau no gadiem 14, bet tie kādi ir nomainījušies, taču no tā vecuma ne brīdi neesmu bijusi viena :)

volcom :D ak pareizi bija arī tāda diskusija :D bet modernajā pasaulē tas nekas, ka neprecēta un dzemdētaja 27 gados, vecmeita varbūt skaitās vēlāk :D

Es apprecējos, ka man bija 21 :) Tākā vecmeita noteikti nebūšu un nebiju :D

nu tjip ir,bet man šķiet,ka ar šito neapprecēšos :D

Man ir 22 gadi un nav vīrieša, jau diezgan ilgu laiku, gribētos jau kādu blakus, bet kaut kādu arī negribu :D Vecmeita laikam vēl neesmu :D

vecmeita gadienā neskaitās no 25 gadiem? vai tas bija Padomju laikos un uz mūsdienu situāciju neattiecas?

26 un NAV :)

Man 25, ir vīrietis, jau no apm. 16 gadiem vnm kāds ir bijis. Par to, vai palikšu vecmeita nesatraucos, man vispār precēties negribās, ja būtu gribējusi, varēju to izdarīt jau 19 gados, bijušais gribēja mani precēt:D

Man 20 un ir savs viirietis jau no 16 gadiem :D

23 un NAV, mājās visi jau man piedēvē vecmeitas statusu, ko nevar sagaidīt :D Bet nu kuru katru man nevajag :D

vecmeita vairs nekā no manis nesanāks, vienīgi šķirtene vai atraitne..
bet vispār nesatraucos, kā būs tā būs..nu manuprāt mūsdienās tas cipars, kad es sāktu satraukties būtu ap 30! nu 33, jau tā skumjāk izskatās, ja esi viena, bez nopietnām attiecībā, bez bērniem. bet arī tad nekas nav zaudēts! :)

Man liekas, ka mūsdienās ir diezgan normāli precēties ap 25-30 gadu vecumu, jo tomēr karjera, izglītība.. Man vēl vairāki gadi līdz 25 gadu slieksnim, precēta neesmu, ir vīrietis 3+ gadus. Precības nav tā lieta, kas man ir akūti nepieciešama, vēl jūtos jauna, vēl pietiekami nepelnu, lai varētu atļauties pilnībā nokārtot dzīvi ,kur nu vēl iegādāties kleitu un saorganizēt kāzas. Protams, tā ir ļoti skaista diena un tāpēc vien jau gribas, bet no attiecību puses zīmogs neko daudz nemaina. Vismaz es tā domāju un mani tas nesatrauc, varbūt pēc 25 gadu vecuma sākšu par to domāt!

Un lai precētos, vispirms jau jāatrod vīrieti. Un pēc savas pieredzes - nu ļoti grūti mūsdienās sameklēt veci, no kura izskata nerauj vēmiens kombinācijā ar vēlmi pēc nopietnu attiecību veidošanas (kur nu vēl bērni un kāzas). Ļoti nenobrieduši mums tie vīrieši savā prātā, ilgi jāmeklē normālu, pēc tam vēl laiks vajadzīgs, lai iepazītu.. Bet kaut kad jau viņš atrodas! :) Ir cilvēki kas savu īsto satiek ātrāk, ir tādi, kas vēlāk!

Par vecmaitām agrāk uzskatīju tās kurām pāri 30 un vēl vienas, BET divas manas kolēģes '( nu jau bijušās) pierādīja, ka mana uztvere ir aplama, atrada sev čaļus ( nu vai večus) ap gadiem 35 un tagad galīgi vairs nav vecmaitas :D

19 un vairs NAV, bet nesatraucos, jo līdz vecmeitām man vēl kā līdz mēnesim :D
Kad būs divdesmito gadu otra puse, tad gan varēšu sākt satraukties.

20 un NAV, bet par vecmeitas statusu laikam varu vēl neuztraukties. :D Kaut gan vecāki jau man visu laiku piesienās ar kaitinošiem jautājumiem par privāto dzīvi... :D

21.gads un nav jau 5 mēnešus. Pirms tam viņš bija mazliet vairāk kā 5 gadus.
Pagaidām nevienu negribās :)

Man 23, šobrīd vīrieša nav :) Ir tādi, kas gribētu ar mani kaut ko veidot, bet priekš manis galīgi garām :D

20 IR. Par to, vai palikšu vecmeitās nesatraucos.. Kā dzīvē būs nolemts, tā būs.. :)