Prasīt par daudz*

Kā izpaužas tā prasīšana?

Tad, kad prasa kārtējo reizi mainīt kaut ko manā uzvedībā, rīcībā, domāšanā.
Ir lietas, kuras vēlos mainīt, bet nu tam ir jānotiek dabiski, laika gaitā, nevis tāpēc, ka viņam redz nepatīk un viņš mani girb redzēt tādu, kādu viņš vēlētos sievieti sev blakus.
Tas ir tas par daudz.

Mamzell'è,
saprotu. Man droši vien uzreiz rastos Viņam jautājums - vai Viņš vispār spēj Tevi pieņemt tieši tādu, kāda esi?

tad kad pats sāk naturāli krist uz nerviem

sāc prasīt no viņa to pašu un skaties kā šis reaģēs,ja teiks "tev mani jāmīl kāds es esmu"tad saki lai šis beidz sprēgāt vai staigā tālāk.

Jā, Fashion, tāpēc tagad es vairs nepievēršu uzmanību tādām lietām kā - mums ir kopējs viedoklis, līdzīgs redzējums uz lietām - uz to, ko izrunā pašā sākumā (tas pats pamats, kad sāk tikties un ieskatīties viens otrā). Ir labi, ka ir. Tagad vīriešos meklēju visādus sīkumus, kurus zinu - nakotnē man nepatiks, sāk tracināt un tas atkal būs iemesls strīdiem.
Patīk cilvēki ar citādaku viedokli nekā man, citādāku lietu redzējumu, bet vienmēr manas normas robežās. Ja pārkāpj to jau sākumā, tad nav jēgas iet tālāk. Ir lietas un viedokļi, kas cilvēkam nemainās.

Oij, aizrunājos ne pa tēmu.


Kas Tev pašlaik šķiet par daudz?

Nu manis paša personīgā problēma ir tāda, ka nespēju atbalstīt savu mīļoto pietiekoši. Viņš strādā ārzemēs. Ļoti smags darbs gan emocionāli, gan fizisks. Bet man Viņš tik ļoti pietrūkst, kad brīžos, kad sarunājamies es salūztu un sākās strīds. Pēc pēdējās reizes kopš Viņš ir aizbraucis, es nespēju saņemties. Ikdienā jūtos labi. Bet kad redzu vai dzirdu Viņu, es palieku pikta dēļ savām iekšējām sāpēm un sarežģīju tikai viņam un sev dzīvi. Un jūtos tik vainīga par to, ka nevaru būt mīļa un saprotoša, lai tikai Viņam neuzliktu savas sāpēs, kuras mani moca. Viņam, protams, arī nav pacietības mērs aiz sava noguruma. Īsāk sakot, jūtu, ka šobrīd no manis prasa par daudz, bet apzinos, ka šo atbalstu Viņš ir pelnījis, taču nespēju sniegt.
Ahh, bāc, ceru, ka izpratāt, man grūti šodien formulēt teikumus.

Fashiona - pēc Tava situācijas izklāsta man nešķiet, ka no Tevis tiek prasīts daudz. Tava rīcība drīzāk šķiet egoistiska.
Nē, nu pirms izskakos tālāk, laikam vajag saprast, kādēļ Tavs vīrietis ir ārzemēs un strādā to smago darbu.

womankind,
iespējams esmu arī egoistiska. Bet 2 gadus šādi dzīvojot, laikam ir kritiskais punkts.

Pēc cik ilga laika Fashiona tavs puisis atgriezīsies?

mani visu laiku koriģē un tas tracina. "dari tā!", "nu, ko tu dari?" un "ā, un to, to un to jau tev neienāk prātā izdarīt?". besīgi vienkārši. tiesa gan, es varētu laikam jau darīt arī šo to vēl, bet nogurstu, jo man tomēr mazs bēbis ir.
hm, nez, pēdējā laikā sāku apšaubīt savas attiecības.

Vari atbildēt, kādēļ Tavs draugs tur strādā?
No tā vai tiem iemesliem, manuprāt, izriet daudz kas.

womankind,
nu vienkārši strādā, jo tur var labāk nopelnīt. Un, protams, vīrietim tas ir svarīgs faktors.

:)(:,
aptuveni pēc 4mēnešiem.

Cik atceros,Fashionas puisis ir jūrnieks,ja? (sorry,ka tavā vietā atbildu)

:)(:,
nē, īsti jūrnieks nav. Bet es parasti sevi saucu par jūrnieka sievu, jo tā jūtos :D Varbūt tādēļ Tev tā atmiņā palicis :)

Tu nebiji tā, kura pat 13mēnešus bija šādā situācijā, kad puisis strādā ārzemēs?

lapsīgā,
jā, biju.

Fashiona, es, piemēram, domāju, ka tas nav egoistiski. Tu vienkārši emocionāli neesi tādam slogam gatava. Attiecības acīmredzot nav tādā līmenī.
Personīgi man ir ļoti grūti saprast, kāpēc būtu TIK ļoti jāskumst un jāsatraucas, jābēdājas un jāraud, ka puisis nav Tev blakus. Es, protams, arī nezinu, kā tas ir, kad viņš ilgāku laiku nav "aptaustāms". Tu zini, ko viņš tur dara, kāpēc viņš tur ir. Uzticies viņam, saproti viņu (tā tam vajadzētu būt) - tad kāpēc ir problēmas būt saprotošai un atbalstīt tā kā viņš to vēlas?

Viena atbilde man ir - attiecības cilvēkus padara vājus. Ja to ielaiž pārak dziļi, tad sākas šī čīkstēšana - tu mani nesaproti, neatblasti utt, jo gribas, lai pažēlo, paņemās - tjip izrāda uzmanību. Bet nevajag tā darīt!!

Un cik tagad mēnešus jau esi izturējusi?
Es piekrītu, ka tas IR grūti. Manējais tikai 3 ned. prom, vēl 3 priekšā.. salīdzinoši ar citām, nav daudz. Bet pietrūkst tā visa, ko viņš varēja sniegt, kad bija blakus. Kaut vai to pašu samīļošanu.
Tu esi ļoti stipra sieviete, ja vari pat 13mēnešus izturēt, joprojām par to brīnos! :)
Nav iespējas Tev braukt līdzi vai viņam atrast tepat darbu tajā jomā, lai nav visu laiku jābūt kaut kur citur?

Ja tu apzināti esi sākusi attiecības ar cilvēku, kuram ir šāds dzīves ritms, šāds darbs, tad viņš neprasa neko par daudz. Vajadzēja rēķināties, ka viņš nebūs blakus visu laiku. Viņš vēlas normālas sarunas vakaros pēc smagas darba dienas, nevis kašķus. Tas, ka tu nevari savākties, nav viņa vaina vai kaut kādas viņa pārmērīgās prasības.