Es pati nesen izšķīros no sava puiša,tikai jāpiebilst,ka nebijām kopā gadiem,bet gan vien kādus 7 mēnešus.Esmu cilvēks,kas ātri visiem pieķeras,tāpēc man arī bija grūti,izraudājos,palika vieglāk. Protams,viņš mani vēl meklēja un meklē,bet es jau viņam pateicu,ka nebūsim pat parasti draugi un viss,jo tas,ko viņš nodarīja man,nav piedodams.Ir tādi bijušie,ar kuriem vēl var uzturēt draudzīgas attiecības,bet šis cilvēks man nebija no tiem.Tavs gadijums ir dīvains,ka dēļ tā,ka nepērc viņam smēķus,ir game over! Tad kas,tad viņam bija prātā,ja dēļ tā izšķīrāties? Man bija tā,ka man vispār neko nepirka,es tikai pirku,viņš ne reizi pat nākot pie manis šokolādi man nenopirka,kā mana mamma teica,mācēja tik bikšu priekšu man acu priekšā aiztiasīt,un es sevi šaustu,kāda biju muļķe,ka uzķēros uz vēl vienu idiotu,un tērēju šim cilvēkam savu laiku,un enerģiju.. Es nezinu,kas būs nākamais,bet es ceru,ka es vairs nevienam nebūšu otrā mamma,vai arī dzīves skolotāja,jo man jau tas viss ir piegriezies!