cūcība

Turklat uzskatu ka ja sievietei, lai vinja justos ka princese, justos noverteta, vajadzigas davanas pukjes utt ikdiena, ka ari lai vinjai katru dienu atgadinatu - ka ja vinja ir skaista, vinjai ir kompleksi un zems pasnovertejums. Es bez ta visa jutos sasoditi superiga un ka princese jo zinu savu vertibu :D

bet vispār šausmas- atcerējos, ka mana draudzene reiz teica, ka patikami bija gulēt slimnīcā jo tad vismaz vīrs viņai nesa visādus gardumus un samīļoja. šausmas, ka līdz kam tādam aiziet attiecības

bet tāds tādu atrod, vienmēr

Tas nav mans vīrietis. Svešus vīriešus vairs citēt nedrīkst, lai parādītu arī citu viedokli, kas var būt vīrietim? :D

Ar manējo viss ir vislabākajā kārtībā.

Farfalla Vendetta, es sapratu, ka nav Tavējais :) nesaku, ka citēt nedrīkst :D vnk saku, ka stulbs viedoklis tam puisim, tas arī viss. Bet gan jau viņš arī atradīs tādu meiteni, kas būs ar mieru cept karbonādes cauru dienu, nesaņemot par to ziedus :)

Pati izdomā, pati apvainojās.
Cik man žēl dažkārt ir arī vīriešu.
Netaisīsi tagad ēst, jo mājās tev lakstus nenes.. goda vārds es sasmējos riktīgi jau no paša rīta :D

pasaki,ka tu gribētu, lai viņš dara to, to,to... Un tad jau rezultāti neizpaliks. Jo vīrieši nesaprot ''caur puķēm'' valodu :D un scēnas ir sliktākais variants kā to viņam pateikt.

ļoti labi tevi saprotu - man jau šķiet, ka mīlošs vīrietis tomēr sadzirdēs mājienus un agri vai vēlu tomēr tās puķes nopirks vai kā citādi uzmanību izrādīs. taču vīriešiem tomēr vajag pateikt kā ar bomi pa galvu, nevis caur puķītēm :) turklāt tiešām nestreb karstu, padomā par to labo, ko viņš dara - palīdz mājas darbos, atbalsta vai kko citu. Ja neko labu nevari saskatīt, acīmredzot, esi pelnījusi labāku vīrieti ;)

Un tu to domā, ka pēc scēnas viņš skries uz ziedu veikalu?

stulbums kkāds rīkot scēnu, dēļ tā, ka nedāvina ziedus. sākumā visi dāvina utt. ja vēlies ko tādu tad labāk pavēsti to kā neuzkrītošāk, dod mājienus utt. es padomātu ar ko esmu kopā, ja tāda sīkuma dēļ scēnu rīko ? :D

manējais arī nedāvina man ikdienā visādas dāvanas, ziedus utt. kad kko ieminos, runāja par to tēmu, tad ir kādu brītiņu kkas jauks, kāda dāvaniņa, kāds saldums, bet tie ir vīrieši, ātri piemirstās viņiem tas viss.

Ja viņš tev dāvinātu tādas lietas, kā tajā raidījumā, tad jau pēc pāris dienām tu rakstītu TE, ka tavs vīrietis maz pelna un jums nepietiek iztikai...

Mēs katrs iedomājamies to, ko gribam saņemt, bet otrs cilvēks izrāda jūtas savā veidā. Ir negodīgi pārmest, ka cilvēks nelasa tavas domas un nepilda visas tavas iegribas, pat tās nezinot. Es zinu, kā tas ir, kad kaut ko abstrakti pārmet - tas neliek justies iedvesmotai.

ja godiigi,es pachiikstu,papukstu,ka nekad neko nesanjemu,un es jau zinu,ka naakamaa dienaa sanjemshu ziedus,daavainju!!! man ljoti labi shii taktika straadaa! :)

Man jau šķiet, ka vīrieša attieksme ir atkarīga no mums pašām. Ja vēlies ziedus, tad nu nevar viņš to uzminēt un paredzēt, piemēram. Tā ir ar visu. Izrunājies ar viņu.

Jessika piekrītu tev.
Es justos tiešām stulbi un nezinātu, ka reaģēt, kad man atnestu piķes, kuras es iepriekšējā diena būtu lūgusi. Manī neraisītos nekādas emocijas un pacilātība, jo zinu, ka es to prasīju. Man būtu jātēlo cik pateicīga esmu :D
Tad labāk nesaņemt neko.
Es eju labāk uz bezmaksas kino kopā ar puisi, kurš izmaksā, nekā saņemu mājās puķes un nekur neēju, jo neatlika naudas, viss aizgāja puķēm, kuras stāvēs vāzē... :D
Esmu par emocijam, nevis lietām.

atvainojos Jessica :)

diemžēl man arī tāda pati situācija,bet esmu daudz maz samierinājusies.Viss nav tā,ka bija sākumā-kā viņš centās,izdomāja sazin ko romantisku utt.,bet kā tā teikt,ir savalgojis,dabūjis-tā viss čiššššš,kāpēc tad jācenšās...
Runāt arī daudzreiz runāju ar viņu par to,ka derētu kāds romantikas mazumiņš,bet bezjēgā,ejam kaut kur vai darām ko romantisku pēc manas iniciatīvas,vai kad kāds pielūdzejs uzrodas.Reizēm tāda sajūta,kā ja vēl lūgšu bildināt,tad arī tik bildinās, nevis tāpēc ,ka pats vēlās,bet gan tāpēc, ka es lūdzu.

Un kam Tev tie "laksti" vajadzīgi ?...vai vērtība tam,ko var par naudu nopirkt,vai tomēr maigumam,kas nevienā veikalā nepārdodas ?

Kristīne, bet tās puķes jau arī ir tas simboliskais maigums. Bet prasīt nav jēgas. Nav jau vīrietim grūti braucot garām neskaitamajiem puķu stendiem, piestāt un nopirkt. Man šķiet, ka arī vīrietim vajag sajūtu, ka viņš grib tās puķes nopirkt PATS. Nu ja nav viņam sajūtas tādas, tad nav. Kurš vainīgs? Neviens.

Man, piemēram, draugs diezgan bieži dāvina ziedus, taču es nevaru teikt, ka tas mani kaut kā pārsteigtu vairs. Protams, ir jau pārsteiguma mirklis, bet esmu jau tā kā pieradusi pie tā, ka laiku pa laikam atnāk mājās ar puķēm, maniem mīļākajiem saldumiem vai vēl kādu našķi. Pie labā, acīmredzot, tiešām ātri pierod. Tādēļ uzskatu, ka tas, ka vīrietis dāvina ziedus tā retāk nav nekāds pasaules gals. Svarīga jau ir tā doma, ideja, ka ir piedomājis, gribējis iepriecināt un tā tālāk... Nav tiem jābūt ziediem vai našķiem obligāti. :)

dora, kā es tevi ļoti labi saprotu :(
brīžam izdodas aizmirst, ka mans mīļotais mani nelutinās tā kā gribētos, bet pēc tam kad tuvojas visas tās jūtīgās dienas un ar skaudību jāskatās kā citi lutina savas mīļotās, skumji paliek. esmu viņam to arī daudz reiz teikusi pat tieši ko gribu, bet viņam uzreiz esmu īgņa un viss tīras muļķības.
plus mans mīļotais pagājušo gadu vārdadienā dāvanu aizmirsa un atnesa tikai pēc mēneša, dzimšanas dienā vispār neapsveica, ziemassvētkos pēc manas ņaudēšanas un tieši kā Jessica teica - nu nav tas, izlaidumā arī ne... Pilnīg skumīg paliek...
Varbūt tāpēc, ka mans bijušais vismaz mani lutināja, ik pēc liela kašķa atnesa konfektes un mīļas dāvanas, man pietrūkst