Man bija draudzene, labākā. Un viņai bija draugs. Draugs viņai izbija ātrāk nekā mūsu draudzība, bet arī tā pēc tam neilga ilgi. Viņas draugs man rakstīja vēl viņu kopā būšanas laikā, jauks zēns. Tad viņu attiecības sagrozijās, un viens otru pameta. Es ar zēnu turpnāju sarakstīties, draudzenai nezinot. Bet slepenība ātri vien nāca gaismā, un nekas slikts vēl nenotika. Draudzenei bija pretenzijas, bet aizliegt neko neaizliedza. Viss aizgāja tik tālu, ka ar viņas draugu nolēmu satikties Rīgā. Pati sev ieskaidroju un 101% apzinājos, ka nekādas jūtas un tamlīdzīgas lietas nebija, tikai līdzīgas intereses un hobiji. Par to uzzināja draudzene, un vairs nekontaktējāmies. Viena otrai pagājām garām kā tukšai vietai, draudzene bija sadomājusies, ka man ar viņas draugu ir attiecības. Tas viņu protams pamatīgi sadusmoja. r viņas draugu turpinu sarakstīties joprojām, bet kā ar draudzeni vai māsu, nekādu simpātiju un tml. Bet tirda nelāgā sajūta par draudzeni. Viņa pret draugu jau viņu kopā būšanas laikā izturējās pretīgi, uzturēja vairākas attiecības reizē, tomēr kas ir viņas - ir viņas. Gribas atsākt kontaktu, parunāties, izbeigt augsto karu, bet nezinu ar ko sākt, kam par labu izšķirties. Padomi, varianti?