vīrietis un viņa bērns...

Oj, es nekad neaizmirsīšu kā skatījos to raidījumu kur pie šādām ģimenēm, kur cieņā bļaušana un sišana nāca ciemos profesionālas aukles un bez visa tā spēja situāciju savest kārtībā.
Bļaušana un sišana ir tikai un vienīgi pazīme, ka vecāki nekontrolē situāciju un tas nekādā veidā nerada cieņu bērnā pret vecākiem. Neesam dzīvnieku pasaulē, jo ir skaidrs, ka tas viss ir vājuma izrādīšana un gudri bērni to saprot. Vismaz es to bērnībā sapratu.
Gluži tāpat, var jau bļaut un sist līdz kādam noteiktam vecumam, bet he, pēc tam tas vairs nenostrādās. :) Ja šādi audzināsi bērnus, 15 gadu vecumā vai gāzīs/kliegs pretī, vai vienkārši ignorēs un tad jau nu skaidrs, ka vecāki tieši šo cieņu nekādi nebūs ieaudzinājuši, jo pērienos un kliedzienos nekādi neparādās nobrieduša un situāciju kontrolējoša cilvēka pazīme.

Nelasiju ieprieksejos komentarus, bet personigi uzskatu, ka bernu nekad nevajag novertet par zemu. 5 gadi, tas nav nekads knevelis, tas jau ir cilveks ar savu ES. Berni visu saprot, bet biezi vien neprot izteikties, tapec citi doma, ka vini neko nesajedz.

Es personigi ieteiktu tev pavadit vairak laika ar meiteni divata, paradit, ka tu vari but ari vinas draugs, un ka ar tevi ari var forsi pavadit laiku. Ka saka "you gotta give love to get love":). Ja vina tev piekersies, vina saks ari tevi respektet. Pagaidam tu vinai esi tikpat ka svess cilveks, kas jaucas starp vinu un teti. Paradi vinai, ka tu netaisies vinai atnemt teti, bet gribi but kopa ar viniem ABIEM.

member - bla, bla, bla... nabaga bērniņi.

Karamelle

Nav, nav ko iespringt par bērna audzināšanu :) Maziņu varēsi tā audzināt:

kāds stingrāks vārds un, ja ir vajadzība, aiz auss paraušana vai pēriens.

Bet tas mazais knēvelis ar katru gadu kļūs arvien lielāks un fiziski spēcīgāks un tad sāksies tas, ko meitenes te raksta- manos laikos gan sīkie to neatļāvās! Bērns būs pieradis, ka savu var panākt kliedzot un kaujoties, un tad pašai arī prieciņš tiks, kad neklausīsi sīci. Vai arī, ja sīkajam būs vairāk prāta, tevi ignorēs, jo zinās, ka tāpat iesist nevarēsi, bet ja kliegsi, kliegs pretī.
Ja slinkums iedziļināties bērnā, labāk vispār negādāt sev un neaudzināt svešus bērnus.

Vardarbiba iemaca, izaicina uz vardarbibu.,Un otram kartam tadas darbibas var novest lidz apsudzeto solam. Nemaz nerunajot ka pieaugusai tantei jau nu butu jamak tik gala nesitot, nekliedzot uz to bernu.

atceros tādu raidījumu par tām auklēm, ko Lou raksta, ļoti labs raidījums vispār.

DIO
Man jau arī žēl to mazo dvēselīšu :) Tikai tāpēc iesaistījos diskusijā. Šāda problēma un vispār diskusija rodas no tā, ka autore sevi liek Dieva vietā, bet bērnu- kājslauķa vietā. Un tad brīnās, ka sīkais protestē. Pret draugiem taču tā neizturamies. Kāpēc pret bērnu jāizturas riebīgi?
Īstenībā stulbi, ka vecākiem nav pieejami bezmaksas pedagogu konsultācijas. Būtu mazāk traumētu cilvēku.

http://www.youtube.com/watch?v=dgCb2VnHoB4


Ar laba aukle

Es arī to raidījumu par auklēm skatījos :D

Pag, pag - tad jūs, lielās bērnu tiesību aizstāves, sakat, ka, ja bērns ir briesmonis - spļauj mammai sejā, dara pāri citiem sīčiem (nu, tiešām - met smiltis acīs, sit, kniebj utt.) , man viņam jāpieiet ar smaidiņu sejā klāt, mierīgi jāpaņem malā un lēnā tembrā jāskaidro, ka tā darīt nav diezko labi? Jā, pareizi, tieši tā, jo tās tiesības... Nedod dievs, uzsist pa pakaļu, varēšu dažus gadus ķurķī blenzt sienās. Vislielākais stulbums.
Ā un jā, bērniņam pieleks, ka tā tak nevar, jo māmiņa visu tik mierīgi uztvēra, tātad - nekas īpašs, varēšu darīt tā arī turpmāk!

member
Par to video.
Nu tā jau ir lielas daļas vecāku ikdiena- uzšauj, uzbļauj un miers. Tā teikt- ko tur iedziļināties sīkajā. Re, forumā topošo mammu ikdiena :)

karamelle, bērnu ir jāaudzina, bet ir atšķirība kā audzina.

Karamelle
Es neesmu bērnu tiesību aizstāve. Es neesmu lasījusi likumus par bērnu tiesībām un godīgi sakot, mani tie pat neinteresē. Es esmu par normālu komunikāciju ar bērnu, jo normāli sarunāties ir ērtāk nekā kliegt, sist un bendēt sev nervus. Tas, ka mātes netiek galā ar bērniem- taisa skandālus ar kliegšanu un sišanu- aizbiedē vīriešus. Dzīvoja divi, klusums, miers, romantika, bet te pēkšņi sīkais un jandāliņš katru rītu/vakaru. Ja bērna un sava labsajūta nerūp, var padomāt par vīrieti.
Tā sišana, kniebšana, utt. vairāk raksturīga līdz 2 gadu vecumam. To dara nevis, lai kādu spīdzinātu, bet tāpēc, ka nezin, ka otram sāp, nepatīk. Ir jāpasaka, ka otram sāp, nepatīk, ka tā dara un jānovērš uzmanība uz citām lietām. Tas arī viss. Nesaprotu, kur problēma. Jā, divgadniekiem pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā, tāpēc viss jāatkārto n-reizes, bet tāpēc jau pieaugušais ir pieaugušais, jo viņam ir pacietība.

dotajā brīdī gan diskusija ir aizgājusi jau par "pašu" bērniem un nav slikti, taču pamata diskusija ir par sveša bērna akceptēšanu un pielāgošanos, neradot viens otram diskomfortu, bērns sievietei, sieviete bērnam, vārdu sakot dzīvot draudzīgi.

Member, sīkie značit drīkst visu,a mēs vairāk neko?
Es, piemēram, bērnībā arī i pa pakaļu dabūju, i stingrāku vārdu, arī nepedagoģiski, bet kaut kā ir jāsaprot, ka par noteiktām darbībām ir noteiktās sekas, ka mēs varam i pa labam dzīvot, bet varam arī pa sliktam un bērns to ļoti labi saprot!

Šajā gadījumā autore pa labam ir mēģinājusi, es viņas vietā turpinātu pa sliktam.

Vienvārdsakot - audzināt savus bērnus vajag, piedzemdēt jau nav liela māksla. Un ar to demokrātiju īpaši neaizraujaties, savādāk sanāks tāds eksemplārs kā es. :D Es ģimenē esmu vienīgais bērns un visu mūžu man visi apkārt uz pirktsgaliem tekalējuši, nu lūk rezultāts - 100% egoisms. :) Bet savu ģimeni es mīlu un nekad neesmu atļāvusies rupji runāt ar vecākiem.

member aizsvilās. :D
Nevienā brīdī autore neteica, ka uz sīkaļu bļauj, draud vai vēl sazin ko dara. Izturējusies labi un arī no sīkās puses viss bijis labi, līdz brīdim, kad mātīte savāca pie sevis un atgriezās knēvelis ar izskalotām smadzenēm.
Eh, veiksmi, riplij, izturēt!

Bet tas praktiski nekad nemaina apstākli, ka bērns tik un tā vairāk mīlēs savus īstos vecākus. No šāda aspekta raugoties, jā, viņa vienmēr būs svešā. Un katru reizi tas būs kā naža dūriens sirdī, dzirdēt, cik māmiņa ir laba, mīļa, jauka, tas nekas, ka pamāte no rīta līdz vakaram rūpējas par šīs "māmiņas" bērnu.

Tu nekad bērnam nebūsi māte vai kā māte. Tu vienmēr visu mūžu tam bērnam būsi svešā.

sitam gan es pilniibaa nepiekriitu!pat ljoti mazi beerni nav stulbi kneevelji un vinji saprot vairaak kaa domaajam. draugu loka viduu ir vienam dzekam meita negribiigi katru pirmdienu atgriezjaas maajaas pie maates peec teeva maajaas pavadiitas nedeeljas nogales. un jaapiebilst, ka ar beernu visu laiku ir vinja jaunaa sieva, nevis vinjsh pats, jo vinjsh straadaa garas stundas katru dienu. meitene dod priekshroku pamaatei nevis iistajai maatei. arii es savu pateevu visu savu muuzu esmu saukusi par teeti un miileejusi vinju vairaak par iisto teevu. nekur nav teikts, ka ar pareizo pieeju nevar nodibinaat beernam pilniigu gimeni, kur maates lomu pilda cita sieviete.
ja juusu attieciibas ir tieshaam nopietnas un ir ljoti liela iespeeja, ka ar to viirieti apprecaties un izveidojat gimeni, taadaa gadiijumaa diskusijas autorei iesaku mazajai paskaidrot, ka vinja ir iipasha, jo vinjai ir divas maaminjas, nevis viena un tas noziimee to, ka vinju miil vairaak cilveeku un vinja sanem vairaak uzmaniibas. vari piemeeram saliidzinaat ar to, kas ir labaak - viena konfekte, vai divas.

Esmu diezgan negatīvi noskaņota pret sievietēm, kas šķīrušās un bērnus audzina pašas, ar tādu domu, ka bērns ir naudas ieguves avots no bērna tēva.
Taču, ar cieņu izturos pret sievietēm, kas spēj dzīvot un veidot pēc šķiršanās savu dzīvi un, lai vai cik draņķīga ir bijusi šķiršanās, savā sāpē nemēģina manipulēt ar bērnu, ieriebojot bērna tēvam, vai pat drīzāk, jaunajai dzīvesbiedrei.

Tās, kuras te komentē, ka Riplijai nav tiesību aizrādīt un mācīt, varu pateikt, tik to - dzīvojat savu dzīvi un bērns, lai sēž pie jums, jo tā būs labāk BĒRNAM. Kapēc? tāpēc, ka nebūs bērnam allaž atgriežoties mājās jāpiedzīvo nopratināšana - vai tad tētis gulēja ar to riebīgo raganu , vai tad buču deva, ā, un vēl puķes viņai dāvāja utt. pēc tam seko zvans bērna tēvam ar aurošanu bērna klātbūtnē un visu aizvainošanu. Aprobežotās sievietes nespēj iebraukt, ka tas cilvēciņš (bērns), kuru viņas saka mīlot, cieš no viņas vārdiem un darbiem visvairāk. tāpēc iesaku veidojat savu dzīvi un baudiet to, jo dzīve ir īsa, un pārstājiet čakarēt bērna dzīvi, kā arī tā cilvēka dzīvi, kas ienāk otra cilvēka dzīvē. Neba jau nu meitene vainīga, ka esat šķirti. Un skaļi smejos par tām ,kas vaino citus savās dzīves neveiksmēs.

Riplij, tagad Tev- runā ar savu vīrieti, jo viņam ir jābūt tam, kurš ir tilts starp jums visiem. Tas, kuram jāatrod vidusceļš starp jums visām.

Bērns pats redzēs, ja tētim labi, tad arī viņa dzīvos bez bažām, taču tādas slimas mātes gadījumā...eh, jūtu Tev līdzi un vēlu Tev lielu pacietību. Saprotu - mīli un domā, ka reiz tas viss beigsies...nu nu, esmu kam līdzīgam gājusi cauri, nē, vēl aizvien eju un ne jau primo gadu. Vienkārši, lai tā tur cepjas, bet Tu mīli gan savu vīrieti, gan viņa meitu un ignorē viņa bijušo sievu. Tici man, tas dos Tev spēku un prieku ;) Bet viņai konvulsijas un pleķainu ādu :D Galvenais nesaki bērnam, ka viņa māte slikta, vispār neko sliktu par viņa māti nesaki. Zinu, ka sirds sāp, ja bērns pasaka ko sāpīgu Tev un tas atkārtojas atkal un atkal, taču, ja Tavs vīrietis rādīs meitai, ka viņa mīlestība pietiek Jums abām, tad viss būs oki. Viņam ļoti jāiesaistās un jābūt tam, kas aizstāv un atbalsta Tevi.

Neļauj sev kāpt uz galvas bijušajām, ar dzīvi neapmierinātajām sievām/draudzenēm. Bērnam neuzspied neko, vienkārši dzīvo - iekončo, parunā par kleitām un bārbijām, palec ar lecamauklu, uzcepat kādu kūku, painteresējies, ko kopā jūs varat pagatavot tētim un kā ēdienu nosaukt. Rādi viņai, ka neesi ragana :d Vienkārši mīli!

Es dzīvoju, mīlu un ignorēju viņa bijušās sievas izgājienus. Ar viņa bērnu sadzīvoju labi. Ir jau daudz gadu pagājuši un viņa dēls reizēm pats pastāsta ko māte reiz par mani teikusi. Kopā pasmaidam par to un dzīvojam tālāk. Nesen bija situācija, ka tā kā pusis nevar lietot cukuru daudz, tad arī kondensēto nevar, tad nu nedodu, principā. Sen tas bija, ledusskapī ieraudzīja, iebiezināto pienu ar cukuru, baigi sagribēja, tad nu iedevu nedaudz. Aizbrauca mājās un priecājoties pastāstīja mammai, ka ēdis. Tad nu šī ņemās zvanīt un lamāt mani. Pēcāk vairāk nedevu un viss. Bet šodien puisis atbrauca, es sacepu kaudzi pankūkas, viņš ēd plikas. Prasu ar ko tad mājās pankūkas ēd, šis saka, ka ar iebiezināto pienu. Un vispār, man pankūkas tādas nesaldas, mamma daudz cukura liek klāt. Šis principā ir viens no daudzajiem atgadījumiem, kāpēc nekontaktējos un ignorēju exsievu. Šodien atļavos parasīt, kāpēc Tava mamma tā dara, viņam bija atbilde, jo izrādās pat bija jautājis viņai-šī atbildējusi, ka viņai redz skaužot, ka citi lutina viņas puiku. Kā lai te nesmejas :D
Dzīvo, mīli un baudi, bet visu, kas Tev traucē, laid gar ausi un neaizmirsti runāt ar savu puisi!!!