Manuprāt, Riplija visu dara pareizi - ja metīsies pa vidu tēva un meitas izskaidrošanās sarunai, vari nonākt "ļaunās" lomā ne tikai meitas, bet arī vīrieša acīs, jo diskusijas karstumā var sanākt izteikt kādu ne pārāk labu piezīmi vai padomu, kas tikai izraisīs strīdu jūsu abu starpā. Man gan nav ikdienā ar drauga bērnu jādzīvo, bet laikā, kad bērns ir pie viņa, cenšos neiejaukties audzināšanā un savus padomus paturu pie sevis, ja man tie netiek lūgti. Manas un vīrieša attiecības ir viens, bet viņa un viņa bērna attiecības kas pavisam cits. Lai vīrietis pats tiek galā ar robežu nospraušanu un kārtības iedibināšanu savas meitas ikdienā.
Protams, es nepaturu savas pretenzijas pie sevis, ja kāda situācija man nav pieņemama - es to varu pārrunāt divatā ar vīrieti, lai viņš tālāk nosaka savam bērnam ierobežojumus.
Galvenais esi savam vīrietim atbalsts, kad viņam tas nepieciešamas. Agri vai vēlu mazā sapratīs, ka neesi viņai konkurente un attiecības nostabilizēsies.
Un par to telefonu - lai pabļauj, ja nesaprot pa labam. Jānodala lietas, kas ir Tavas un kas viņas un jāpaskaidro, ka bez atļaujas cita cilvēka mantas neņem. Ja mammai tā patīk dot savu telefonu, lai spēli izspēlējas pie mātes esot.