vīrietis un viņa bērns...

Bļin, es vadoties no emocijām, kad paliktu ar sīko vienatnē, iedzītu šamo tumšā stūrī un tādas briesmu liektas viņai sastāstītu un vēl atvēzētos, lai sāk valodu raustīt, zinu, nepedagoģiski, bet efektīvi!

Vardargidi traumet maza berna psihi tikai tapec ka pieaugusais nemak citadi risinat cituaciju .Te jau varetu ar tiesu darbiem, un berna psihologu beigties. Dzive vienmer visu ar vardarbibu risini? Ka vispar tadas ideja rodas galvaa?

summer, ka pret veikalos krishanu var ciiniities?

Es ignoretu. Aizioetu talak, gan sikai skrietu pakal.Un vairs kadu laiku lidzi nenemtu.Santazet var tikai tos ka tam paklaujas.

situaciju kontrolet var tikai tevs. nostadot bernu situacijas prieksa-ta ir,ta bus, tev jaciena, tu nedriksti utt.


ir gruti ari bernam- pati zinu ,ka man berniba bija..."Ja nebus tetis, nebus neviens"

sīks piemērs ar tel. - kā jau jaunajos tel. ir dažadās spēles iekšā- mīļākā ir kaķītis.. ok, man nebija žēl- sākumā prasīja vai drīkst pēc tam jau sāka ņemt bez prasīšanas... un ja pateicu, ka nedrīkst tad sākās cīkstēšana, kāju sišana pret zemi, ka gribu un Tev man jādod...
un teksts- man mamma atļauj spēlēt viņas telefonā šito spēli...

demoiselle
Jāsāk jau pirms iešanas uz veikalu. Bet pat ja sākums nokavēts, var pieslēgties jebkurā posmā šim scenārijam.
Pirms iešanas uz veikala kopā ar bērnu uztaisa pērkamo lietu sarakstu. Veikalā ļauj bērnam ielikt grozā preces no saraksta. Ja bērns sāk prasīt kaut ko, kas ir ārpus saraksta, jāpasaka stingru nē, paskaidrojot, ka naudas pietiek tikai tām precēm, kas ir sarakstā. Ja sīkais krīt gar zemi (neviens bērns nav izaudzis kaut vienreiz šo klasisko gājienu nepamēģinot), ir jāignorē (nedrīkst skatīties, pat slepus ne!!!!) šis gājiens un jāizliekas, ka nepamanīji, ka sīkais mauro un vārtās pa zemi. Vienkārši pabeidz iepirkšanos un dodies uz kasi. Pie kases klusu jāpasaka, ka bērns mauro veikalā uz grīdas, lai darbinieki ignorē. Kad sīkais uzceļas, lai izved no veikala ārā. Pati pagaidi pie veikala ārdurvīm.
Klasisks paņēmiens- otrreiz sīkais vairs tā nedarīs.
Es varētu paskaidrot, kā un kāpēc tas strādā, bet būs pagari, es jau tāpat pārāk daudz šajā diskusijā izpaužos :D

Nu come on, varu saderēt, ka Becky to nedomāja tiešā nozīmē! Kaut gan, zinot viņu, varbūt arī domāja. :D

Un es neapgrūtinu sevi ar iedomāšanos no sērijas kā būtu, ja pret mani tā izturētos. Tas uz mani vienkārši neattiecas. Es šo savas ģimenes (pat ne ģimenes, jo tas jau nav mans bērns) daļu esmu sakārtojusi pa savam, kontakts man ar bērnu ir tik minimāls, cik nu minimāls vispār var būt (nekādas dzīvošanās brīvdienās pie mums), man galva par šo tēmu vispār nesāp. Vot tāda ragana es esmu, jo domāju tikai par savu labsajūtu.

Es arī dzīvoju ar vīrieti, kuram ir bērns.. Nav tik traki kā autorei, bet protams ir visādas citādas problēmas.. Un situācija ar ir bik savādaka ar to mammu... Tā bērna uzvedība dažreiž ir šausminoša, ir izlaists un nenormāli trūkst uzmanības, taču es to cenšos ignorēt. Jo saprotu, ka ne es viņu izaudzināšu, un par to kāds bērns izaugs, nebūšu atbildīga, jo savus viedokļus par audzināšana esmu vīrietim teikusi un teikšu..

Bet man vairāk mulsina kas cits.. Es ar šo vīrieti vēlos saistīt savu dzīvi un protams vēlos ģimeni. Un mani šausmina tas, kāda būs attieksme pret mūsu iespējamo kopīgo bērniņu.. Kāda vispār dzīve būs.. es protams tik tā fantazēju par nākotni un iztēlojos.. Tas gan jau nebūs vēl tuvākajos gados..

Mūsdienās, manuprāt, ir tik interesanta audzināšana. No vienas puses viņi aizstāvēs to sīko par visiem sīkumiem, kad kāds atļāvās par maziņo kaut vārdu pateikt (lai arī varbūt vajadzēja), bet mājās paši kliedz un auro uz savu sīko par to pašu.
Bet par šo - tas ir tikai bērns, nav ko apvainoties.

un teksts- man mamma atļauj spēlēt viņas telefonā šito spēli...

Elementaraka santaza spelejot uz jutam. Visbanalaka turklat.

*Hanna* man ir drusciņ savādāk, jo dzīvoju kopā katru dienu. māte paņem tikai tad kad viņai gribas. mums nav izvēles tiesību. priecājos par katru brīdi, kad sīkā ir ārpus mājas vai guļ...

jā, kad sāku dzīvot kopā es ar to rēķinājos kad tā būs, ka ir bērns kurš dzīvo diendienā. bet nu vienā brīdī tā situācija paliek tāda, ka ir jau par daudz... mute vārstās vietā, nevietā...

summer- esi pārliecināta, ka veikalu darbinieku pienākumu sarakstā ir tavu bērnu savākšana no grīdas un izvešana ārā????
I don't think so :D

Bet man vairāk mulsina kas cits.. Es ar šo vīrieti vēlos saistīt savu dzīvi un protams vēlos ģimeni. Un mani šausmina tas, kāda būs attieksme pret mūsu iespējamo kopīgo bērniņu.. Kāda vispār dzīve būs.. es protams tik tā fantazēju par nākotni un iztēlojos.. Tas gan jau nebūs vēl tuvākajos gados..

Tu gan esi tada dzives gudra. Tada ir parteiza attieksme. Lai zinatu ka tad bus man,jo biezi jau splauj aka no kuras velak dzer un tad sudzas.

n es neapgrūtinu sevi ar iedomāšanos no sērijas kā būtu, ja pret mani tā izturētos. Tas uz mani vienkārši neattiecas. Es šo savas ģimenes (pat ne ģimenes, jo tas jau nav mans bērns) daļu esmu sakārtojusi pa savam, kontakts man ar bērnu ir tik minimāls, cik nu minimāls vispār var būt (nekādas dzīvošanās brīvdienās pie mums), man galva par šo tēmu vispār nesāp. Vot tāda ragana es esmu, jo domāju tikai par savu labsajūtu.

Klasisks piemers.Un ja gadisies velak tresa sieva, tas tadea pat vizee izturesies pret nu jau otras ex sievas bernu, oii kada bus blausana un tracis.

riplija
Tā nav bērna izlaidība! Tava rīcība bija nepedagoģiska. Ar bērnu jābūt konsekventai- vai nu jā vienmēr, vai nē vienmēr. Nevar būt tā, ka vienreiz jā, otrreiz nē. Bērni nesaprot tādas lietas. Un galu galā tu manipulē ar savu noskaņojumu- šodien gribu tev dot, rīt negribēšu. Ja neesi droša, ka gribēsi vienmēr dot savu telefonu spēlēties, uzreiz jāpasaka, ka manā telefonā nevar spēlēt spēlītes, jo viņam podziņas var salūzt. Pati esmu tā teikusi daudziem bērniem, visi bija saprotoši un manu telefonu neaiztika.

Jāsaka - nabaga bērns, pakļauts pieaugušā spēlēm, nezin pats, ko darīt.
Kur ir māte, ja bērns dzīvo pie vīrieša? Mūsu dienās šāds scenārijs nav nemaz tik bieži redzams. Ar māti nedzīvo tad, ja viņa ir mirusi vai arī galīgi bezatbildīga. Es gan to veceni mazliet paņemtu pie dziesmas.

Un jā, esmu komandā ar tām, kas bērnā grib iedzīt stingro morāli un cieņu. Lūk, kur noved pārlieku liela demokrātija audzināšanā - pie tā, ka bērns slauka grīdas veikalos un brēc pilnā rīklē.
Piecgadniekam vajag stingru vārdu, jo tas vairs nav trīsgadnieks, ar kuru vēl var parunāt un kurš nemaz pieaugušo spēles tik labi nesaprot. Lai gan - ko te stresot - cik daudz ir tādu bērnu, kas miesīgu vecāku pat neciena, spļauda virsū un nabaga vecākam jācenšas sev iegalvot, ka tāda nu ir dzīve - tu viņam labu, bet viņš tev šitā.
Tas, ka meitene nav tavs bērns nenozīmē faktu, ka meitene var darīt, ko vēlas. Robežām ir jābūt. Respektu iedzen tikai tā - kad sāk just, ko drīkst pieaugušam teikt un ko ne.

(neviens bērns nav izaudzis kaut vienreiz šo klasisko gājienu nepamēģinot), i

Es, mana masa un radu berni. Pat prata nekad nav ienacis ta darit.

Spindzele

Es ar šo vīrieti vēlos saistīt savu dzīvi un protams vēlos ģimeni. Un mani šausmina tas, kāda būs attieksme pret mūsu iespējamo kopīgo bērniņu

esmu par šo aizdomājusies, jo viss ko es dzirdu mājās ir - mans tētis, tikai un vienīgi mans tētis.
vai tā greizsirdība nebūs tik liela, ka beigās no tā cietīšu gan es, gan mans mazais. vīrietis vēlas otru mazo un šobrīd par to tiek runāts, bet pagaidām kamēr tās attiecības ar to mazo ir tik saspringtas nevēlos neko.

norija
Lasi uzmanīgāk :) Kad piecelsies! Viņiem ar bērnu nav nekas jādara. Tikai tad, kad sīkais piecelsies un sāks meklēt mammu, tad jāpasaka, lai iet uz izeju vai jāizved ārā. Tas tāpēc, lai veikala darbinieki nepadomā, ka sīko aizmirsa patiešām :D Un lai zin, kur mamma ir.

n jā, esmu komandā ar tām, kas bērnā grib iedzīt stingro morāli

Tada disvkosiba, moprale zin. Mos tevam ta jau piekta draudzene.Un nav zinams cik vel tadu bus. Kad apreces bus sieva un morale, pagaidam vini kopa ir tikai nedaudz.

member
To parasti dara gada- divu gadu vecumā. Tāpēc parasti paši neatceras. Tāda krišana ievelkas, ja neizdara tā, kā rakstīju.

Mani vairāk īstenībā uztrauc vīrieša iespējamā attieksme.. Jo viņam ir jau dēliņš, kā viņš saka, sava atvasīte. Un vai būs pietakama uzmanība kopīgam bērniņam.. Vai tik pat augstu vērtēs un mīlēs. Man jau liekas, ka pa daudz domāju un, ka viss nākotnē būs labi. Jo katrs savu bērniņu mīl un neko nevērtē.. Nu tā vismaz vajadzētu būt..