"Es vienmēr mīļotajam svētkos sarūpēju kādu dāvanu vai pārsteigumu. Vai tas nozīmē, ka varu no viņa gaidīt dāvanu, kad pienāk mani svētki?"
Vēlējos pavērot diskusiju no malas,t.i., kā atbildējāt uz šo fantastisko aptauju un kādēļ tieši tā?
Tās, kuras atbildēja jā - vai arī dzīvojat pēc šāda principa: uzdāvināju, tātad man arī noteikti jābūt dāvanai, ja nebūs, tad raušu jumtu nost ar kašķi!
Pati atbildēju ar nē, jo uzskatu, ka dāvināšanas priekam ir jābūt tīram, nevis ar motīvu saņemt pretī kaut ko savos svētkos tikai tādēļ, ka es kaut ko uzdāvināju. Man dāvanas tādā ziņā nav svarīgas, ja nesaņemu dāvanu, mani tas neskumdina un nedomāju uzreiz, ka mani neciena un nemīl pietiekami.