Un es patiesībā brīnos par šo uzskatu, ka tikšanās ar cilvēkiem, kurus iepazini internetā, ir savas drausmības un bezdraugu pakāpes izrādīšana. Iepriekš tādu viedokli esmu dzirdējusi tikai no veciem cilvēkiem, mani arī savulaik mamma brīdināja par pedofīliem. Es tieši neizprotu pļāpāšanas jēgu (tas gan vairāk attiecas uz privāto, piemēram, skaipā vai caur vēstulēm), ja nav pat domas tikties dzīvē. Bezpersonīgas sarakstes, manuprāt, it īpaši, ja ir reāla iespēja tikties dzīvē, ja dzīvo vienā valstī. Kā tad vari iemantot draugus, ja nesatiecies ar svešiem cilvēkiem?
201
