Tās kuras reiz šķīrušās.

Banāls teiciens, bet ar laiku viss pāriet. Vienkārši velti laiku vairāk sev, atrodi jaunas nodarbes un saproti, ka vīrieši nav tā vērti, lai viņu dēļ bojātu savus nervus.

sabiine ,paldies.
Tagad tikai tas periods saksies ,vākšanās ārā utt.
Palikšu tai pašā dzīvoklī,kur dzīvojā kopā,dīvaini:/

Tiešām, nav ko īsti ieteikt tādu jaunu..
tas ir vienkārši jāizsāp..

Laikam jau man tā sāpe mazāk,jūtu ka tā vien labāk būs abiem.
Jānorij šis kamols un viss.

Sarežģīts dzīves periods:/

Tad tagad ir īstais brīdis, lai dzīvokli pārkārtotu, iespējams veiktu kādu remontu, lai nekas neatgādina par iepriekšējo kopdzīvi. Pie reizes būsi aizņemta un mazāk domāsi par viņu.

ar laiku jau paliek vieglāk, bet es piemēram to tā PAVISAM pārcietu, kad atradu kādu daudz labāku..

... un jāiegādājas jauns mīlulis!
Domāju kādu no četrkājainajiem draugiem.

Paldies,meitenes!
Jūs mani tik iedrošinat nenokart galvu un skatīties tik uz priekšu.

ar nesen izšķīros :( protams, skumji un sāpīgi. bet es zinu ar laiku pāries. esmu stipra un ne to vien esmu pārcietusi. neļaušu kādam mani darīt vairs nelaimīgu.
brauc uz jūru ar draudzeni, ēdiet picu un runājiet par visu :) lūk tas tiešām palīdz. un krosiņš ar māsu/draudzeni arī palīdz :)

un par mīluli arī taisnība. mans suņuks tiešām uzlabo omu :)

ceļoju, ieraujos virpulī un virpuļoju kamēr nogurstu, kamēr atžirgstu un tad turpinu tālāk dzīvi:)

Manuprāt, labākais ieteikums ir pēc iespējas mazāk censties nedomāt par bijušajām attiecībām, jo kaut kā sanāk, ka vairāk domā labo, nevis visus tos iemeslus, kādēļ sanāca šķirties.. Ar laiku vairs tik ļoti nesāp un tad dažreiz grūti saprast, kāpēc bija jāšķirās, ja bija tik šķietami (!) labi.

2nedēļas pabēdājos un pēc tam eju uz randiņiem,izklaidēties. nav ko ilgi skumt pēc tā,kas nav lemts.būs nākamās attiecības, aizmirsīsies vecais draugs.

Turies!
Centies nedomāt par attiecībām, atrast sev izklaidi, pavadīt laiku ar draugiem. Kaut vai uzslēdz kādu jautro dziesmu un lēkā pa māju, tā brīvības sajūta mazliet atsvešina tās domas...
Kad es izšķīros, grūtākais, kas bija-palikt vienai, bez draugu klātbūtnes, jo tad uzreiz brucinu sevi ar atmiņām, kā arī paralēli mani mierināja mans miermīlīgais žurcis. :)

Biju iniciatore un liktenīgajam solim briedu ilgi. Sekoja atvieglojums, bet lai nebūtu tā tukšuma, metos aktīvā sociālajā dzīvē. Jādodas izklaidēties, jāsatiek cilvēki, jāuzsāk jauni darbi...

uzskatu, ka īstu mīlestību tā pilnīgi pārdzīvot nav iespējams. visi pārējie varianti jau ir cits stāsts... tad palīdz laiks un aktīva dzīvošana, darbošanās.

bet tavā gadījumā drīzāk izskatās, ka vienkārši "jāatrod" no bijušā un visām jaukajām attiecību padarīšanām.

es mainīju visu,vidi,darbu,vienīgais,kas man palika-manas draudzenes
ja nebūtu viņas,tad nezinu ko darītu :)

Savtīgi, bet vienmēr esmu priecājusies:D. Man jau rodas nākais plāns par inčīgiem randiņiem utt :D

Biju iniciatore, jutos atviegloti, jo leemumu pienjeemu ljoooti ilgi un sen jau likaas, ka taa bija labaak, tomeer bija arii briesmiigs smagums, jo jutos, ka buutu izdariijusi ko sliktu (saapinaaju tomeer cilveeku, kursh ar milzu sirsniibu pret mani bija). Bija gruuti un likaas jau, ka sevi jaaupuree un jaaskrien atpakalj. Peec kaadiem 6 meen., varbuut vairaak, biju tikusi paari.