ja buutu iespeeja, tad izveeleetos gadu austraalijaa, jo tur neesmu nekad bijusi. asv sanaak ljoti biezji buut un iespaids kopumaa ir labs. ir liels daudzums diivainju, liela dalja ir aptetoveejusies un sadurstiijusi piirsingus. asv ir labi dziivot, ja ir nauda un darbs. tad nav jaauztraucaas par noziedziibas liimeni, aarsta izdevumiem utt. dziivo savaa ielaa, kuraa var iebraukt tikai ar caurlaidi, tusee ar sev liidziigajiem no sava rajona un dziive liekaas rozju daarzs. vieniigais, pastaigas pa pilseetu labaak aizmirst un jaapierod pie taa, ka viss ir izmeetaats. nav taa, kaa eiropaa - aizbrauc uz pilseetas centru, noparkojies un tad ar kaajaam izstaigaa visas vajadziigaas vietas, te ir jaaveic diezgan gari braucieni, lai izdariitu visas ikdienas lietas. iznjemot vieniigi laikam nujorku. arii jaapierod pie taa, ka amerikaanju lielaakaa dalja akli tic amerikas speekam un pats nabagaakais un neizgliitotaakais straadnieks buus paarliecinaats, ka vinjsh ir gudraaks kaa visu citu valstu paarstaavji kopaa njemti un tas nekas, ka vinjsh knapi speej uzrakstiit savu vaardu.
kanaadas angliski runaajoshaa dalja ir ljoti liidziiga asv, tikai nodoklji lielaaki, cenas augstaakas, bezmaksas mediciina un vairaak svaigu imigrantu. nav taa, ka kanaadaa visi buutu tievi un asv visi tusnji. asv dazaas vietaas tik tieshaam staigaa apkaart resni cilveeki lielaa daudzumaa, bet ne visur. arii kanaadaa var redzeet daudz aptaukojushos eksemplaarus.
atljaushos nepiekrist dominikai par to, ka kanaadieshi ir straadiigaaki. no maniem paziistamajiem tieshi amerikaanji straadaa vairaak stundu un vairaak raujaas melnaas miesaas. kanaadieshi ir uz to kuutraaki un daudzi no vinjiem seezj uz pabalstiem, kuri ir kanaadaa pat ljoti labi. asv lielaakoties tikai melnaadainie izmanto pabalstus un pat tad vinji vienalga straadaa zem letes, nevis seezj un neko nedara.
21
