grāmatas

Osne Seierastade 'Groznijas enģelis' -man ļoti, ļoti patika :)

Ja interesē grāmata, kas liktu pārdomāt attieksmi pret cilvēku šķirošanu un vērtēšanu, iesaku izlasīt Hāleda Hoseinī "Tūkstoš sauļu mirdzums" un "Pūķa ķērājs".

Nevar teikt, ka baigi pārdomāju savu dzīvi, bet reāli to novērtēju gan, pēc tam, kad izlasīju grāmatu ''tūkstoš sauļu mirdzums''. Pēcgarša bija tāda...nevaru aprakstīt, bet es sajutos neizsakāmi laimīga par savu dzīvi un to, ka varu brīvi izteikties, precēt to, ko gribu, ģērbties tā kā vēlos, aiziet pie ārsta un saņemt palīdzību normāli utt.

mani ieinteresēja grāmata "Pūķu ķērājs", būs laikam jāaiziet līdz grāmatnnīcai iegādāties :)

Remarka "Trīs draugi" lika aizdomāties, kas ir īsta draudzība.

Pavisam noteikti manu skatījumu uz pasaules kārtību, uz cilvēku attiecībām, sabiedrību izmainīja (vai lika paskatīties citādāk) šī grāmata http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/katalogs/product.php?prod_id=5292
Bet tiem, kam nepatīk filosofija, noteikti arī nelasīsies šī grāmata.

Esmu arī izlasījusi abas šeit pieminētās K. Hosseini grāmatas - jā, iespaidīgas, lika painteresēties vairāk par Afganistānā un vispār vidējos austrumos notiekošo, bet es nevarētu teikt, ka mainīja manu skatu uz dzīvi, cilvēkiem, u.tml. No šāda tipa grāmatām tad man the Book Thief patika krietni vairāk.

Džodijas Pikoultas - 19 minūtes.

Stephen Covey "7 habits of highly efficient people". Peec muuka izlasiisanas paarstaaju lietot galju, taa ka laikam arii iespaidoja. Un klasika: Dale Carnegie "How to win friends and influence people".

Es arī izlasīju Mūku, nu nekādu iespaidu neatstāja.. Tāda veida literatūra vispār nepatīk, jo tiek malts viens un tas pats uz riņķi, diemžēl ...

Bet manas visu, visu laiku mīļākās, kuras dzīvi nemaina, bet liek uz to paskatīties no cita skatu punkta, ir šīs :

Regīna Ezera - "Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis" jeb vienkārši mīlestības vēstules, kuras ir tik,tik,tik patiesas un īstas, spēj aizkustināt līdz sirds dziļumiem. Vismaz mani.

Ieva Brice - "Krista" - Latviešu autores paviegls romāniņš, atklāj attiecības ģimenē, attiecības starp māsām, nodevību un mīlestību. Pārsvarā šāda žanra darbi nesaista, šis bija patīkams pārsteigums tādā ziņā.

Jānis Purapuķe - "Savs kaktiņš, savs stūrītis" salīdzinoši veca grāmata, stāsta par gribasspēku, neatlaidību, kā arī to, cik viegli ir izpostīt gadiem krāto. Arī šī mani aizkustināja līdz sirds dziļumiem, īpaši grāmatas beigas.

Alfrēds Dziļums - "Saplēstā krūze" Visu, visu laiku mana mīļākā grāmata.

Un vēl daudzas, daudzas no latviešu klasikas ir labas - Zālītes "Agrā rūsa", Zeiboltu Jēkaba "Ūdenš Burbuļi" ...