Par visu pārējo

8130

Reģ: 29.09.2009

Sveiki! :)

Sēžu karstā birojā. Pēc 1.45h beigsies mana darba diena, bet... cik viena dziesma spēj izmainīt tavu garīgo. Skan Kiss The Rain, vecs un salans gabals, bet atstāja pamatīgu emociju mākoni manā galvā. Gar logiem staigā cilvēki un es tā padomāju, kur gan viņi iet vai kāds tos sagaida mājās pēc smagas darba dienas...? Es zinu,ka izņemot vecākus un dažus draugus mani vairs neviens negaida. Tāda neliela pamestības sajūta. Bet zinu,ka pārejoša.

Kā Jums ir? Vai Jūs arī pārņem tādas sajūtas/pārdomas?

06.07.2012 16:47 |

volcom

2057

Reģ: 28.07.2010

Dažkārt jau uznāk, bet tikpat ātri pāriet. ;)

06.07.2012 16:48 |

kiwi

787

Reģ: 02.05.2011

Kiss the rain arī man ir ļoti, ļoti īpaša dziesma :) Tas tā, ne pa tēmu mazliet :)

06.07.2012 16:48 |

la femmina

8130

Reģ: 29.09.2009

kiwi, man ar tā dziesma saistās ar kaut ko īpašu. :)

06.07.2012 16:49 |

_____________

1007

Reģ: 10.02.2012

Par svešinieku ģimenes stāvokli neprātoju, es parasti aizdomājos, kādas tautības cilvēks varētu būt un kā viņu varētu saukt.

06.07.2012 16:51 |

womankind

13903

Reģ: 18.02.2010

Nē, neatceros, ka mani kaut kad būtu pārņēmusi pamestības sajūta.
Tā vientulība, kad palieku viena un būšana vienai pašai, man ir ar īpašu auru, ar tādām interesantām sajūtām, tad es esmu es un tikai es un tāda, kāda esmu.

Nē, tas nenozīmē, ka citu cilvēku klātbūtnē es liekuļoju, bet tas nav tas.

Tā es paesmu viena, atbrauc mājās draugs, satieku draudzenes, ģimeni un viss nostājas kā parasti :)

06.07.2012 16:54 |