Ai, sasodīts, kā es te varēju neiespamot Vudiju? Nu tad lūk, turpinot viegluma tēmu - es vispār esmu vai par komēdijām vai šausmenēm (jo smiešanās un baidīšanās ir no tām emocijām, kuras vēlētos izjust kolektīvi, vilkt āra papīra salvetes un raudāt skatoties drāmu noteikti nē), bet tā kā vecajās šausmenēs es neorientējos tik ļoti, ja neskaita Hičkoku un Polaņska psiholoģiskos trillerus, no komēdijām...noteikti, noooteikti foršas būs agrīnās filmas, jo īpaši tik ļoti populārā un atzītā Annie Hall.
Ja gribas saglabāt melnbalto noskaņu, tad Manhattan.