pazudis kontakts ar draudzeni

Pēc vidusskolas beigām pazuda kontakts ar 3 draudzenēm. Nebija strīdu vai kā tamlīdzīga. Vienkārši atmira kontakts un viss. Sākumā bija žēl, bet tad, kad sāku domāt par kkādiem mēģinājumiem atjaunot to draudzību, sapratu, ka nav vērts. Nav vērts, jo šobrīd mums nebūtu pilnīgi nekas kopīgs par ko runāt, kā laiku pavadīt utt. Visas esam mainījušās. Protams, ja satieku kādu no viņām uz ielas, tad sasveicinos, jo nav jau nekāda naida pret viņām, bet tālāk par ''čau'' iet intereses man nav un viņām arī ne.
Sapratu, ka tā bija draudzība konkrētajam brīdim un viss. Tas laiks ir pagājis un nav jēgas mākslīgi mēģināt to atdzīvināt.

Arī es pazaudēju savu labako draudzeni pirms pieciem gadiem. Diemžēl tagad jāatzīst, ka tā bija greizsirdība, jo man parādijās puisis, kurš patika arī viņai. Viņa nevarēja pārdzīvot, ka viņš neizvēlējās viņu. Lieki piebilst, ka pazaudēju draudzeni, bet ar puisi kopā bijām 4 gadus. Mana pirmā mīlestība. Bet vēlāk sapratu, ka mums bija diezgan liela sāncensība, bet vairāk no viņas puses. Uzskatu, ka abas esam simpātiskas, bet draudzene vienmēr gribēja pārspēt ar izskatu(mati, apģērbs utt.) Toreiz vēl nepamanīju to, bet vēlāk, kad sākās ar to puisi, tad gan tā sāncensība bija labi redzama. Kontaktus neuzturam joprojām. Nesen uzzināju, ka viņai puisis nomira, pazvanīju, lai izteiktu līdzjūtību, bet viņa pretī uzbrauca, lai beidzu interesēties par viņas dzīvi, viņai viss ir kārtībā, lai uztraucos par savējo. Tā ka diez vai mums vairs būs kādas draudzīgas attiecības.

Bet ir divas labas draudzenes no bakalaura gadiem. Ar vienu tiekamies diezgan bieži, sazvanāmies bieži. Ta ka viena par otra notikumiem dzīvē visu zinām. Otru satieku retak, jo dzīvo citā pilsētā, bet kontaktus uzturam.

Vēl vienu draudzeni pazīstu jau 14-15 gadus. Visus 12 gadus skolā draudzējāmies. Satiekamies divas reizes mēnesī un no sirds izrunājamies, sadomajam kaut ko jautru darīt.

Man arī, izlasot šo diskusiju, radās doma pazvanīt savai draudzenei un tuvakajās dienās satikties. Paldies par labu diskusijas tēmu:)

Zane, veiksmīgi. Redz, man labi viss izvērtās:))
Sāku domāt, ka jāatjauno kontakts arī ar kādu vidusskolas un bakalaura gadu paziņām.

Tur jau tā lieta, ka bieži vien cilvēkiem ir grūti pārkāpt pāri savam lepnumam un rīkoties pirmajam. Bet ir reizes, kad japārkāpj, ja šis cilvēks tik tiešām ir bijis svarīgs.

Farfalla Vendetta - paldies, tev tapat:)

Ar vidusskolas draudzenēm draudzība izgaisa uzreiz pēc videnes. Laikam jau bijām satikušās tikai, lai kopā jauki pavadītu tos 3 gadus.
Bija 1 draudzene kopš bērnu dārza un pēdējos gados laikam izaugām katra savā virzienā. Viņa iesāka un pameta mācības, sāka noniecināt manu izglītību. Viņa uzskatīja, ka viņai jābūt pirmajā vietā manā dzīvē, kas jau ir absurds, bet mani ieviest kā pirmo īsti nevēlējās :D Neviens puisis nebija gana labs, visi bija neglīti un pretīgi. Mans izlaidums un tā balle vispār bija sūds, jo tajā dienā viņai bija dzimene un pēc viņas domām bakalaura izlaidumu man bija jāaizstāj ar viņas ballīti. Pievīla cilvēks mani daudzās lietās un es vnk pārstāju runāt, man ar to cilvēku nav nekā kopīga, jo pieaugt viņa galīgi nevēlas. Viegli ir dzīvot uz vecāku kakla un visu naudu, kas nonāk makā notusēt, nodzert un noēst. Neatbalstu.
Vēl viena meitene mani konkrēti piečakarēja Zsvētkos. Es aizbraucu ciemos, biju ar viņu sarunājusi, ka palikšu nakšņot pie viņas. Jā, ok man vecmamma ar tur dzīvo, bet vecmamma nebija mani pabrīdinājusi, ka pie viņas ir citi ciemiņi, jo zināja, ka man būs kur nakšņot. Un tā nu es 2trajos Zsvētkos faktiski paliku uz ielas, labi, ka sazvanīju vienu meiču pie kuras varēja palikt.
Nevienu no šīm draudzībām negribu atgriezt. Kam man cilvēkus, kuri mani noniecina?! Es visas draudzenes esmu cienījusi un bijusi priecīga, ka man viņas ir un viņas manā dzīvē ir ienesušas daudz jaunas zināšanas. Paldies par to :)

Ir pazudis kontakts ar vienu draudzeni. Necenšos neko atgūt, jo es saprotu savu draudzeni. Cilvēki mainās, vide mainās un nav vērts atgūt to, kas sen zudis. Mūsu ceļi ir šķīrušies.