Uzgāju savu dzejoļu krājumu, interesanti bija palasīt... :) Tik daudz atmiņu saistībā tieši ar vīriešiem. Iemetīšu te vienu, varbūt kādu iedvesmos tieši šis.
Kā zīds tik nemanāmi aizslīd Tavs glāsts
Vai tā bija laime, vai lāsts?
Kā auksta vēja pūsma izgaist Tava balss
Es trīsu, bet pie tā nav vainīgs sals.
Kā sarma uz manām ilgpilnajām lūpām-
Trausla ticība, nepakļauta lūgsnām
Un jūtos kā tverdama pēc plaukstas
Kas izslīdējusi un krīt lejā no kraujas
Viss ir ar pelniem apklāts un aizmirsts
Kā pamestam kaķēnam lietū sirds pamirst
Kuram tik daudz ir sniegts, kam vēl augt
Bet vairs nav tam ko uz atgriešanos saukt
Atliek tik soli tālāk spert un mēlē kost
Piedod, bet lai bez manis Tev sāp un salst
Kliegšu savā kabatā, stāstīšu sev
Ka Tevis nevar būt un skaņas nav
537
