Vīrietis dara, ko grib

piekriitu vairaak taam, kuras saka, ka viirietis tevi iisti nopietni neuztver, lai gan var buut arii tas, ka ieprieksheejaas reizees tu vinju esi pametusi garlaikoties kaadaa istabas kaktaa un pati visu laiku tuseejusi apkaart vai arii tavi radi vinjam nervus jau saeedushi par to, kad buus kaazas un beerninji un vinjam to negribaas vairs dzirdeet.
pati neesmu sveetaa, pirmajaa lauliibaa beegu kaa velns no krusta no visiem pasaakumiem, kur bija viiramaate un taa bija viira vaina, ka vinjsh neprata savai maamuljai pateikt - izbeidz raknjaaties pa manas sievas somu un nelien vinjas dariishanaas.

Protams, katram ir tiesības izvēlēties pašam, ko darīt un ko nē. Vai būt tikai piegulētājam vai tomēr draugam, tuvam cilvēkam. Tavs draugs, acīmredzot, grib būt tikai piegulētājs. Tagad viņam negribas iet uz tavu radu pasākumiem, pēc tam viņam negribēsies pieskatīt jūsu bērnu, jo tas taču ir tik apgrūtinoši, par garlaicīgajiem bērnudārza un skolas pasākumiem nemaz nerunājot. Un īstenībā tavs izlaidums arī izrādīsies diezgan garlaicīgs pasākums- alus kauss bārā ar draugiem tomēr ir interesantāk.
Ja esi pietiekami gudra, tad sapratīsi, vai tas ir tas, ko tu vēlies.

Lasu un smejos, Jūs mani šodien uzjautrinat ar to, ka vīrietis ir blakus tikai dēļ seksa tāpēč, ka negrib iet uz vecmātes dzimšanas dienu un stundas nokvernēt neveiklā sajūtā viņas dzīvoklī, piemēram. Ehh, dzīvošu ilgāk. :D

Dope
Nu vispār jau normālā gadījumā, ja cilvēks ir ļoti tuvs un mīļš, tas ir pagodinājums, ka tevi aicina uz radu pasākumiem. Un ja sveši radi tevi gaida, pieņem un par tevi priecājas- vēl jo vairāk. Es vispār nesaprotu attiecību modeli, kad divi cilvēki dzīvo katrs savu dzīvi (katram savi draugi, savi pasākumi) un satiekas tikai gultā. Tad kāda jēga no drauga? Protams, katram jābūt arī savai personiskajai telpai, bet pamatā tomēr, ja divi cilvēki ir kopā, ir normāli kaut ko kopā darīt arī ārpus gultas.
Tas, ka tu uzskati savādāk, nenozīmē, ka tev nav taisnība. Vienkārši cilvēki ir dažādi, dažādas ir viņu vajadzības.

Nu mans arī pa pasauli gribētu klīst kā pats vēlas. Bet kaut kā man ir izdevies pārliecināt, ka ir lietas, ko neizvēlas - grib vai negrib, bet kas vienkārši ir jādara. Tiesa, es apsveru pasākumus un bieži vien pati viņam pasaku - Tev nebūs interesanti, varbūt vari nenākt. Uz katru pasākumu patiešām nevelku līdzi un bieži laižu viņu arī vienu. Bet tādi pasākumi kā ģimenes locekļu kāzas, dzimšanas dienas, protams, bēres arī, vismaz manā ģimenē ir svēta lieta, ko nevar izlaist negribēšanas dēļ.
Bet nu jā, es domāju, ka ar normālu (!) vīrieti šīs lietas var izrunāt un vienoties, tas nav iemesls nekādai pamešanai.

summer, uz mani neattiecas šie tavi satikties tikai gultā gadījumi. Mani vienkārši smīdina tas, ka uzreiz kā vīrietis nevēlas iet uz kādu jubileju, tā viņš ir sūdīgs un necienīgs. Nu, stulbi. :D

Saku no pieredzes- ir pasākumi, kurus IR jāapmeklē kopīgi un kurus nav. Ir tak izvēle.
Ja ir bēres- viennozīmīgi ir tomēr drošības sajūta, ka Tev Tavs mīļais cilvēks ir blakus un Tevi grūtā brīdī atbalsta. Tas jau vairāk kā pienākums.
Izlaidums, jubilejas- tas jau atkarīgs arī no tā, kādas attiecības otrajai pusītei ir ar ''svētku vaininieku'' . Un , manu prāt, tas ir normāli, ja otrā pusīte nevēlas iet uz kādu pasākumu ar Tevi, ja ar to cilvēku, pie kura ir jāiet, nav nekādas attiecības labās vai vispār nav.
Tas ir tīri individuāli.

+++ ĪVA rakstītajam.
Ir liela nozīme tam,kādas tavam vīrietim ir attiecības ar taviem radiem.Ja dārgā vecmāmiņa katru reizi viņu ieraugot izrāda savu nepatiku,izmet dzēlīgas piezīmes, tad diez vai viņam ir vēlēšanās iet uz viņas dzimšanas dienu un pacies to.
Es neapmeklēju dažu sava vīrieša radinieku jubilejas, jo šie cilvēki ir skaidri un gaiši man norādījuši, ka es viņiem riebjos. Kādēļ lai es ietu uz viņu jubilejām un klausītos viņu indīgās, riebīgās piezīmes par manu darbu, manu apģērbu, manu frizūru utt. Attiecību sākumā biju dažās jubilejās un ar to man pietika.Es nevaru aizliegt vīrietim iet,jo tā ir viņa ģimene,bet es varu izvēlēties un neiet pati.

Pati meitene izveidoja diskusiju un pati varēs iegruzīties.
Šāda diskusijas un līdzīgas arī skaidri apliecina, ka cilvēks līdz galam savās attiecībās nevar izpausties brīvi, jo ir kaut kādi noteikti rāmji kuros ir jābūt un kuros mēs arī cenšamies iekļauties. Un tieši vīriešiem man šķiet nav tik svarīgi šajos rāmjos iekļauties.
Tātad nav taisnība, ka sabiedrībai nav nekāda daļa gar cilvēku savstarpējām attiecībām, jo tad izskan izbrīns- "Kā viņš tā nedara!"

Tātad autorei ir iespēja pašai padomāt, kas tev ir svarīgi, sabiedrības nostāja vai tava mīļotā cilvēka? Ja tā ir sabiedrības nostāja (uz to pasākumu vienkārši ir jāiet jo nevar), tad pajautā pati sev, vai tiešām viņu tik ļoti mīli un vai viņa viedoklis tev ir svarīgāks par sabiedrības?
Tas ir mans viedoklis!

Es vienmēr pajautāju, vai nāks man līdzi uz kādu no pasākumiem (dzimšanas dienas, izlaidumi...), bet, ja saka, ka nenāks, tad viss kārtībā. Nav jau spiesta lieta, ņemot vērā, ka nekādi labākie draugi mans vīrietis ar maniem radiniekiem nav, jo vienkārši maz tikušies. Piemēram, manu omi saticis 1x (esam kopā 4 gadus). Protams, braucot uz dzimšanas dienu, pieklājības pēc pajautāju, vai arī nebrauks līdzi, bet tas, ka pateica, ka nebrauks, jo jāmācās, man likās pavisam ok.

Attiecībās abiem jārespektē vienam otra vēlmes un viedokļi. Ja spiedīsi darīt visu pēc sava prāta, tad vienā brīdī otra (jebkura) puse patieks - pietiek! Kompromisi kopdzīvē ir neatņemama sastāvdaļa. Iesaku pavicināt burkānu par labu kādai viņa vēlmei .. bet ja tiešām ir tā, ka viss notiek pēc viņa prāta, tad paredzu vienā brīdī Tu pateiksi - Pietiek!
Es bieži daru to, ko labprātāk nedarītu tikai tamdēļ, ka mana otra pusīte vēlas tā. Un pretī sagaidu to pašu :D

es jau nu gan vīrieti kārtīgi izdresētu

Šādās attiecībās nodzīvoju ~4+ gadus.
Sākumā, kad bija patikšanas periods, tad draugs pats uzprasījās nākt līdzi, jo baidījās, ka kāds cits mani nenocopē, bet nu ātri vien vēlāk visādas atrunas atrada. Tas tik tiešām bija smagi, ka visur beigās eju tikai viena. Draudzenes jau beigās jautāja, vai vispār kaut kur kopā arī ejam? Tāda sajūta, it kā nebūtu mēs kopā, kaut dzīvojām visu laiku kopā.
Kad notika kāds pasākums, tad domāju vai maz ņemt viņu līdzi, jo būs viņam par garlaicīgu. Sāku jau pati meklēt visādas atrunas. Un tas dzina mani izmisumā - ko tad es viņam uzbāzīšos.

Lasot jūsu komentārus, varu secināt, ka iespējams viņam tiešām es biju vajadzīga tikai kā piegulētā, māju tīrītāja un ēst gatavotāja. 3 vārdu kombinācija vispār netika dzirdēti.

Autore jau minēja tikai 2 gadījumus un varbūt tie nebija tie paši veiksmīgākie kā, piemēram, māsīcas izlaidums. BET..., ja viņai tas liekas svarīgi, tad kāpēc gan draugs nepacenstos viņu darīt laimīgu un aiziet līdzi kaut arī negribās?

mēs vienmēr ejam kopā uz pasākumiem, gan uz māsīcu izlaidumiem, gan uz vecāku un radu dz.d un v.d...vairāk gan viņš nāk uz manu radu jubilejām,jo viņējie neko nesvin, un mēs to uzskatam kā pašu par sevi saprotamu.
mēs esam pāris un es gribu,ievest viņu savā ģimenē...kā tad,lai to izdara,ja nekur negribētu nākt līdzi??
tā, nu ir ievests ģimēnē un visi rēķinās ar viņu.
pat kāzu ielūgumos jau tiek pieminēts viņš personīgi, nevis kā "Zilbulīte ar pavadoni" :D

*sexywomen, izdresētu ???
Vai tad vīrietis nav cilvēks, ka viņu jādresē, kā tādu dzīvnieku?
Ja nevar pieņemt otra cilvēka rakstura īpašības, tad kāda jēga būt kopā ?
Vai tad cilvēki nav kopā tieši tā iemesla dēļ, ka patīk/ mīl otru TIEŠI TĀDU, KĀDS VIŅŠ IR?

Es nerunāju tieši par šo autores aprakstīto situāciju , bet vispārināti.

Kaut vai cilvēki ir kopā, attiecībās nevar pazaudēt pats sevi!
Un , ja nevar respektēt otra viedokli, tad arīdzan nerespektē to cilvēku.
Kāpēc būtu jāuzspiež kaut kas darīt ? Ir tak mums visiem izvēle.

Bet, CIK CILVĒKU TIK VIEDOKĻU :)

Mans vīrietis ir varen spītīgs un dara tikai to, ko grib. Tāds vārds kā pienākums viņam vispār neinteresē. Piemē

Kapec tu esi ar vinu vel kopa? Ja reiz tik slikti viss?

Ko viņš saka,ja Tu saki-ka neiesi? Manuprāt, ja ir kopā, jāsaprot,ka ir radi un nu viņi daļēji ir arī Tavi ,viņa radi. Izklausās pēc princeses uz zirņa. Loģiski, ka griba skopā, reiz aizgāju uz pasākumu viena, tā jautājumu gūzma, kur viņš, kāpēc 1 ? Utt... Nav normāli. Ir reizes, kad vnk jāiet.

Mans virietis ari nelabprat iet uz manu radu pasakumiem, bet tas ir ok, jo daleji nesaprot valodu un musu "insaideru" jokus piemeram ar manu omi vai tanti. Nu ja vins nejutas erti, kapec vinam jaiet? Vai ari mes tur runajam par tanti X un mans draugs sezh ka mulkis un nesaprot par ko iet runa!

Es gan labprat piedalos vina radu pasakumos, man loti patik!
Ta tachu katra cilvekas izvele! :)

Man drauga radi ne visai,bet kautkā nespeju iedomāties, ka es tur neietu,jo amn negribas,bet viņš tomēr vēlas mani blakus...hm, ak mēs sievietes!