Mani kaitina tādi cilvēki, kuri neiet uz ģimenes pasākumiem, jo negrib!!!
Man arī negribas iet uz omes dzimmenēm, runāt ar viņas draudzenēm, jo man tas 100 gadus neinteresē. Bet zinu, ka omītei tas ir svarīgi un tadēļ ir jāiet, lai viņu iepriecinātu.
Tāpat- izlaidums nav tik bieži. Ja pat radinieki neies, kā jutīsies tas, kuram ir izlaidums. Nesaņems nevienu puķi un nospriedīs, ka nav svarīgs pat saviem radiem. Domāju, katram sirsniņā iesmeldz, ja kādam atnāk 10 cilveki, bet tev tikai viens.
Man draugam ir meitene, kura arī nekad nekur nenāk. Lieki piebilst, ka neviens viņu vairs redzēt negrib. Nu jā.. un to draugu arī īpaši nekur vairs neaicina. Viņa ģimene, radi un draugi ar nepacietību gaida brīdi, kad viņi izšķirsies. Jo viņa pat nenāk uz sava puiša radinieku bērēm, kaut gan tos cilvēkus ir pazinusi un viņi viņai ir daudz palīdzējuši. Tas tā lieliski parāda attieksmi pret otrās pusītes svarīgajiem cilvēkiem.