zili_rudzi, kāpēc nākotnē nekas nemainīsies, ja izšķiršos? Varbūt šis cilvēks vienkārši nav priekš manis. Jā, mani atbalsta, bet minimāli. Atbalsts, manuprāt, izpaužas vārdos un rīcībā - pirmkārt, man vajag, lai man teiktu, ka viss būs labi, mēs tiksim tam pāri, es būšu Tev blakus, es Tev palīdzēšu visā, Tu vari man uzticēties. Bet viņš nespēj. Un, kad es eju prom, tikai tad no viņa parādās kaut kādas jūtas. Bet kur tad viņš ir visu to laiku, kad diendienā esam kopā, kāpēc neatbalsta mani. Mani tas tik ļoti sāpina, ka esmu gatava iet prom no cilvēka.
Ko Jūs visu laiku maļat to pašu - atradīs citu... Mani tas nebiedē, es viņam esmu teikusi, ka viņš var iet meklēt atbilstošu meiteni, jo ar mani ir vienas vienīgas problēmas, bet viņš taču neatkāpjas. Es pat zinu viņa meiteņu tipāžu - visas mierīgas bijušas, jaukas, klusas, ar piemīlīgu smaidiņu un mīlestību pret visu pasauli. Es tāda neesmu, es saprotu, ka cilvēkam taču normālu meiteni vajag, bet viņš saka, ka viņu sāpina, ka uzskatu, ka viņam jāmeklē cita draudzene.
Es nedzīvoju ziepju burbulī, es zinu, ka dzīve ir nežēlīga un grūta (un tieši tāda tā ir man), bet es uzskatu, ka attiecībās divi cilvēki ir kopā, lai palīdzētu un atbalstītu izdzīvot šajā pasaulē, nevis radītu vēl jaunas problēmas.