Juusu lielaakais "izgaaziens" ever?

Kaut kad sen pamatskolaa braucu maajaas ar autobusu un biju apseedusies vietaa, kas ir pirmais kreesls autobusa priekshaa, bet pagriezts pret visiem paareejiem, turklaat mazliet augstaaks nekaa citi. Braucot maajaas aizmigu, kad pamodos, domaaju, kaapeec visi uz mani skataas, un dazhi smiin. Izraadaas pa mutes kaktinju nosiekaloju savu meeteli. Ne traki, bet vienalga bija taaaaaaads kauns un likaas, aarpraats, kaa taada jauna meitene var siekaloties.

Luca, es uzreiz veikalaa ieejot saku, ka neko no taa nesaprotu un lai man skaidro mirstiigo cilveeku valodaa.

Nu jaa, bet es tachu domaaju, ka nebuus daudz to vadu paveidu :D :D :D

Mana lielākā izgāšanās bija vecrīgā. Biju norunājusi randiņu ar nesen iepazītu puisi un norunājām tikties pie viena kluba vecrīgā. Protams, biju sacirtusies ļoti ļoti un uzvilku jaunās kurpes uz 14cm papēžiem. Bija jau iestaigātas un jutos pat ērti, līdz nonācu līdz norunātajai ieliņai un skatos, ka tur riktīgs bruģis, piedevām kā jau vecrīgā ieliņa galīgi šķība, bruģa akmeņi kā nu kurais. Skatos, ka puisis ar savu labāko draugu ieliņas vidū jau stāv un skatās uz mani un smaida, es pārdroši gāju pa to ieliņu un pēc pāris soļiem papēži ieķērās bruģī un es likos abu puišu priekšā. Mana vienīgā sajūta bija- zeme atveries
http://www.freesmileys.org/smileys/smiley-laughing024.gif

Labs :D Tagad kā lasu tos atgadījumus, pašai arī atmiņā ataust visvisādi izgāzieni. Ar WC man trakākais bija ForumCinemas pirms vairākiem gadiem, kad nepaveicās un durtiņas normāli netaisījās ciet, nu es kā mācēju pievēru, bija klusums... Un te pēkšņi laikam filma beidzās, wc ieskrien milzu bars un kāda jauniete attaisīja durtiņas, kamēr es tur slaukos.... :D Galvenais, ka citi ārpusē arī tur jau redzēja...
Tad vēl atminos kā trolejbusā sēdos virsū citiem, kad tas stipri raustījās... :D
Universitātē bieži biju tēlojusi, ka redzu, kas rakstīts uz tāfeles, bet, kad izsauca par tēmu kaut ko runāt, tad bijis "fail", nācās atzīties, pasniedzēja vēl piebilda "jūs tā skataties it kā labi pārzinat šo tematu, nolēmu jums pajautāt...", lieki piebilst, ka visi rēca... :D

Meitenes, kā var ielikt foršos smaidiņus? :)
Man neizdevās :D

Miss.Dior tajā linkā konkrētajam smaidiņam ir trīs linki, ņem pēdējo un šeit liec bildes vietā, tad jābūt visam pareizi

Paldies

Jautri lasīt. :) Man arī ir bijuši daudzi tādi gadījumi.. Viens, ko atcerējos - sēdējām Čili picā, aizgāju uz tualeti un pazudu. :D Centos attaisīt vaļā, vēlāk jau panika iestājās, jo nekas nesanāca, iesprūdu un telefona līdzi nebija. Neatceros vairs notikumu attīstību, bet draudzene pamanīja, ka manis nav un vēlāk durvis no ārpuses atvēra kāds jauns puisis, darbinieks. Kauns bija gan no viņa, gan no tuvu sēdošiem cilvēkiem.

Atcerējos līdzīgu gadījumu, kā Pievakarei. Bijām laikam Arēnā, aizgājām uz WC un arī nevarēju dabūt vaļā durvis, nobijos, sāku bļaustīties, draudzenes arī sāka klaigāt, ka nevar durvis attaisīt. Kā izrādās durvis vērās uz otru pusi, nekā bijām visas raustījušas. :D Nesaprotu, kā nevienai tas neienāca prātā. :D

Lasot par izgāšanos ar WC, atcerējos, ka man arī ir ar ko padalīties...

Mana nu jau bijušā puiša darba Ziemassvētku balle notika viesu namā, kurā strādāja vairāki mani paziņas. Svinīgās vakariņas notika pirmajā stāvā, bet viesu numuriņi, tai skaitā mūsējais, bija trešajā stāvā.
Vakariņu vidū pirms deserta pasniegšanas es izdomāju uziet augšā, lai numuriņā kaut ko paņemtu, pielabotu frizūru vai kaut kā tā. Devos augšā, un tad man ienāca prātā aiziet arī uz numuriņā esošo WC. Automātiski, pat neko nedomājot, aizslēdzu WC durvis un ārā vairs netiku. Durvis iesprūda... Es paliku viena, protams, bez telefona vai k'dām citām sakaru ierīcēm. Manā stāvā neviena nebija, jo visi lejā ēda vakariņas.
Mēģināju tās sasodītās durvis dabūt vaļā, bet man nekādi nesanāca. Saucu pēc palīdzības, bet viss velti.
Pēc kādām 15 min izdzirdēju soļus gaitenī - izrādās vēl kāda no meitenēm bija uzkāpusi augšā, sasaucu viņu. Tad tika izsaukts viesu nama personāls, kas, protams, sasmējās, uzzinot, ka iesprūdusi esmu tieši es :D

Rezultātā mans čalis atjēdzās un nāca mani meklēt tikai pēc kādām 20 min, kad viesu nama darbinieks cēla no eņģēm laukā WC durvis, jo citādi tās atvērt nebija iespējams :D

Lieki teikt, ka es pēc tam 2 dienu garumā klausījos jociņus par manu tusiņu WC :)

Man tāds lielākais fail kas nāk prātā ir kad draugs zvanīja sakot, ka varu nākt laukā, drīz būšot. Skrienot lejā pa kāpnēm, ielūkojos logā, redzu ka stāv lejā BMW, automātiski nodomāju, ka šis ir klāt. Izeju laukā, skatos blakām sēž kkāds vēl viens čalis, paspēju jau noškrobīties, ka aizmugurē tagad jāsēž un kādā sakarā vispār kkāds draugs? Nu neko, apsēžos aizmugure, aiztaisu durvis, sasveicinos, sāku liekties uz šofera pusi ar domu draugam iedot buču kad man konkrēts WTF?? Kkāds resns vecis sēž pie stūres, kurš protams nav mans draugs! Atvainojos, fiksi izlecu no mašīnas un nezināju kur lai no kauna liekas! :D
Draugs pēc tam vēl ilgi rēca, jo tas BMW esot bijis vispār citas krāsas un cits modelis, bet man tajos laikos viņi visi vienādi likās.. :D

Daudziem te ar WC atmiņas. :D Bet man pēc tās reizes vienmēr iestājas liela nemiera sajūta, ja ar pirmo reizi durvis neatveras.

Vēl atcerējos vienu, kas notika diezgan sen - stāvējām ļoti lielā automašīnu rindā uz robežas. Man vajadzēja uz tualeti, rinda nekustējās, tāpēc izgājām divatā no mašīnas, kurā palika tikai šoferis, un gājām meklēt tualeti. Neatradām, tāpēc nācās iet tālāk un meklēt nemanāmāku vietu vai kādus krūmus. Kamēr izčammājāmies, tikmēr mūsu mašīna jau bija izbraukusi cauri (pabraukt malā un pagaidīt nebija iespējams). :D Iestājās liela panika, bet viss beidzās labi.

Nav bijušas tādas trakas izgāšanās :D Tikai vienreiz aizmigu un biju atstājusi atslēgas durvīs, kad vecāki nāca mājas klauvēja un zvanīja uz telefonu, bet neko nedzirdēju beigās tētis uzlauza durvis, un kad vecāki ienāca iekšā pamodos, man bija 100 neatbildēti zvani un uzlauztas durvis, pirmo reizi dzīvē tā biju iemigusi, jo parasti slikts miegs, un dzirdu katru skaņu :D

man tāds konkrēti faaail bija, kad novietoju auto pie dzezlceļa stacijas mazpilsētā un man pa skaļruni pateica, lai blondā mašīnas īpašniece pārvieto auto, jo tur nav auto novietne :D visi uz mani skatās, un es eju pārdzīt masīnu citur :D

Nav tāds.

Ir gana daudz man gadījies izgāzties, bet vienu izgāšanos atceros ļoti labi :D
Tas bija vēl pamatskolā,kad atvadījos no savas klases biedrenes un cik vien ātri varēju skrēju uz savu autobusu, kuru negribēju nokavēt, bet kad sāku skriet izdzirdēju, ka viņu kāds pasauc un, protams, man vajadzēja apskatīties kurš tas bija, :D un tajā brīdī sapratu, ka esmu uzskrējusi virsū kādam. Pakatos un veca, veca tantiņa guļ zemē, sajutos briesmīgi. :D Domāju, ka viņa tulīt sāks bļaut uz mani, bet viņa bija tik veca vai vienkārši šokā, ka neteica ne vārda, tad nu es ātri viņu piecēlu kājās un iekāpu autobusā. Lieki piebilst, ka manu klases biedreni pasauca mans klases biedrs, kurš redzēja kā es uzksrienu nabaga tantiņai un nosauca vēl mani par losi. :D Tas viss bija vienkārši briesmīgi, bet šķiet, ka atcerēšos to visu mūžu. :D