Mana situācija ir radusies laikam jau manis pašas dēļ, stāsts ir garš bet centīšos to īsi izstāstīt. Biju kopā ar draugu veselu gadu, kad iepazinos ar citu un aizgāju no drauga dēļ viņa, diemežēl ar jauno nekas nesanāca bijām pārāk dažādi, bet nešķīros jo negribēju būt viena, tikmēr mans bijušais aizbrauca uz ārzemēm strādāt, lai aizmirstu mani. Tad kādu dienu ar viņu sāku sarakstīties un viņš teica, ka brauks uz nedēļu uz LV uz brīvdienām un lūdza lai tās ar viņu pavadu kopā. es sastāstīju savam draugam ka dodos uz vasarnīcu Saulkrastos lai viņam nebūtu aizdomas. Tad kad pienāca tā diena, kad atlidoja mans ex. tad sazvanījāmies sarunājām satikties manās mājās. pienāca vakars gaidīju viņu, bet viņš teica ka būs rīt no rīta. Ignorēja 5 dienas manus zvanus un sms, biju nesaprašanā, kas ar viņu noticis, jo zinu ka viņš man nemelotu utt. Beigās 2 dienas pirms viņš lidoja atpakaļ uz ārzemēm izdevā sviņu sazvanīt, teica ka brauc no radinieka tagad uz mājām, ka bija slimnīcā jo saindējās ar pārtiku utt. kam arī es akli noticēju, pavadījām nakti viesnīcā viss bija burvīgi nākamajā dienā aizbraucām atpūsties un pēdējā naktī palikām pie manis utt.Tad es sapratu ka nekas tur nesanāks ka nevēlos attāluma attiecības, pateicu ka neko negribu ar viņu. Tad pēc pus gada atkal sākām sarakstīties utt itkā sagājām kopā viņš atbrauca uz lv es viņu gaidīju un tā jau atkal gadu esam kopā, BET mani vajāja nelāgas aizdomas, ka ir man melojis, tātad īstenībā viņš bija ar citu sievieti pie viņas mājās kura ir vientuļā māte un kopā bija sazin kur tikai, pavadīja viņi jāņus kopā un tad kad viņi abi saprata ka nekas nesanāks tad viņš izrādās atbrauca pie manis. Es zinu, ka viņam neko nevaru pārmest es pati esmu vainīga ka tā notika jo es viņu pirmā pametu utt. Bet es nespēju to visu izmest sev no galvas. un ar katru dienu es uzzinu ar vien vairāk visu kaut ko kas starp viņiem ir bijis utt jo viņi arī ir mācījušies kopā un skolas laikā viņam bija simpātijas pret viņu kaut gan tad viņam bija cita meitene ar kuru bija kopā 6 gadus. man tas viss ir tik sāpīgi, kā lai to aizmirst? kā lai beidz par to domāt? varbūt kādai ir bijis kas līdzīgs?
146
