Sieviete

Pēc pieredzes saku, ka šīs "visu varu" dāmas ir tās, no kurām vīrieši baidās. Viņi nejūtas vajadzīgi, jūt, ka nekā nespēs viņas pārsteigt un pierādīt savu vīrišķību, tāpēc reti kad izvēlas tādas, taču cik dažādu sieviešu, tik pat daudz arī dažādu vīriešu.
Man patika kādas pieredzējušas sievietes (vai arī vīrieša, jau vairs neatceros) teiktais - sievietei ir jābūt gudrākai, patstāvīgākai par vīrieti, bet viņai ir jābūt tik gudrai, lai vīrietis nepamana to, ka viņa ir par viņu gudrāka. Nē, to tomēr teica vīrietis.
Man jau liekas, ka sievietei ir jāvar gandrīz viss (to es pēc sevis spriežu), jo es tagad tā uz sitiena nevaru iedomāties nevienu lietu, kuru nevarētu izdarīt bez vīrieša, taču tajā pašā brīdī, ja ir vīrietis, kas to var paveikt un zinu, ka tas viņam sagādās gandarījumu, tad ieslēdzu "durachku" un ļauju viņam to izdarīt!
Daudz, ko iemācījos pati, kad paliku bez vīrieša uz kādu laiku, un patstāvība man nāk līdzi no bērnības, tā teikt - māku i mašīnai riepu nomainīt, i malku saskaldīt, i remonta darbus novadīt :D Bet tajā pašā laikā pēc dienas, kas pavadīta skaldot malku uzvelku viegli plīvojošu kleitiņu, iecirtoju matus, iesmaržinos un spēju būt ballītes princese :))

Ja tu esi iekāpusi 2. gadu desmitā, tad tev ir tikai 10 vai 11 gadi...

maybe`
:D tā sanāk, visdrīzāk meitene nokļūdījās un ir iesoļojusi 3. gadu desmitā :)

ko es nevaru, to es atstāju puiša ziņā, un necenšos pati par katru cenu pati izdarīt,lai tikai pierādītu,ka es pati visu varu..ko varu -to izdaru..ko nevaru, to atstāju puisim un visi laimīgi.
esmu kāda esmu un nekonevienam necenšos pierādīt..
(common...es esmu 1.60..es bieži vien nevaru kaut ko paņemt no augšējā plaukta :D kāda es Supersieviete varu būt? )

Man pasham labaak patiktu ka meitene paljautos uz maniim ir prieks paliidzeet :)

Piekrītu viedoklim, ka jāatrod balanss starp "darīšanu pašai" un "vīrieša palīdzību". Galējības pie laba gala nekad nenoved.
Dažādi vīrieši uzskatīs savādāk, bet man ir tā, ka, ja jūtu, ka mani lutina vairāk, nekā es lutinu savu otru pusīti, tad sajūtu vajadzību palutināt arī viņu vairāk:) Un otrādi .. ja jūtu, kad vairāk daru es, tad sāku piebremzēt ar palīdzēšanu.
Bet nu galvenais ir gūt gandarījumu no palīdzēšanas otram.

Manuprāt, mūsdienās ikdienā veicamos darbus vienlīdz labi var paveikt, gan sieviete, gan vīrietis. Kas tad ir tās sarežģītās ikdienas lietas?! Ieliet degvielu mašīnā? Iziet tehnisko apskati? Nomainīt spuldzīti? Attaisīt burciņu? Neuzskatu , ka sieviete, kas spēj šīs un vēl citas lietas ir pārcilvēks. Cita lieta ir malkas skaldīšana, vienreiz pamēģināju un sapratu, ka vajadzīgs labs treniņš, lai to izdarītu tikpat ātri kā pieredzējušāki cirtēji, bet tas nenozīmē, ka nevarētu saskaldīt malku, ja būtu vajadzība.
TOMĒR esot kopā ar savu vīrieti, visas "vīrišķīgās" lietas dara viņš - tas attiecībās notika pakāpeniski - sāku arvien vairāk paļauties uz viņu, tas mums abiem ir ērti un patīkami. Neuzskatu, ka ir pareizi attiecībās tēlot supersievieti vai nevarīgu jaunavu, svarīgi būt tādai, kāda esi. Nu es, katrā ziņā, sava tuvākā cilvēka priekšā neiešu tēlot, ka nevaru burku atvērt, cerībā, ka viņš mani vairāk mīlēs. Ne par manām, ne par vīrieša prāta spējām tas neko labu neliecinātu.