Beerni & Vecaaki

es esmu plānota, bet par brāli un mazo māsu neesmu pārliecināta. bet mēs visi esam milēti un lutināti, lai vai kā tur bijis!
bet vīramāte gan man teica, lai galvenais nesasteidzu ar bērniem, jo apprecējāmies ļoti jauni. nu tā arī bērnu man vēl nav, jo tiešām nevēlos sasteigt.

Risks varbūt ir,bet risks ir pie daudzām lietām un risks uzreiz nenozīmē to,ka tā metode netiek lietota.

Tiešām, kas tur slikts, ja māte rūpējoties par tevi, pasaka, lai nepieļauj tādas kļūdas, kā viņa. Tur nav neviena vārda par to, ka TU būtu kļūda. Visticamāk par kļūdu viņa uzskata to, ka par agru bija uzsākusi ģimenes dzīvi, dzemdējusi, vai varbūt ko citu sastrādājusi.. Kapēc tas viss vienmēr jāuztver tik saasināti...

Mans stāsts, piemēram, ir tāds. Kad mamma ar mani palika stāvoklī, tad visa tēta ģimene teica, lai taisa abortu, jo viņai jau bija div meitas vienai 2 gadi otrai 4. Saprotama lieta, grūti būs vēl ar zīdaini. Bet es par to uz viņiem neturu ļaunu prātu, jo saprotu, ka viņi gribēja lai mammai ir vieglāk, lai nav papildus grūtību, bet mamma pastāvēja par savu un te nu es esmu..
Vēl mamma man pateica, ka biju neplānots bērns, bet tas jau nenozīmē ka negribēts.. Lūk tā..
Tagad uzskatu, ka esmu papardes ziediņš.. hehe.. Jo rēķinot aptuveni sanāk ka esmu pieteikusies uz Jāņiem, un, ja jau neplānota, tad jau papardēs pieteikusies.. (giggle) :D

Neuzskatu to ne par kādu traģēdiju. Jo esmu skaista, gudra, mīlēta un daudz ko sasniegusi savā dzīvē, un mamma ar mani ļoti lepojas. :))

Harmony
Nedzemdējušām sievietēm dzemdes piedēkļu iekaisuma un neauglības risks, lietojot dzemdes spirāli un liels risks ka izkrīt.

kad man bija padsmit, tad arī lietoju OK, tagad mani laikam ne sitams nepiedabūtu lietot, biju sačakarējusi visu savu reproduktīvo sistēmu, tagad pēc 2,5 gadiem organisms sāk atjēgties, nākotnē vēlos bērnus, tāpēc gribas, lai organisms ir "tīrs".

jokaini gan,ka man ginekoloģe ir piedāvājusi vai nevēlos OK mainīt pret spirāli un,ka tai manai mammai tā spirāle tomēr bija.Un manas draudzenes mammai arī bija tā spirāle vēl pirms viņas piedzimšanas un viņa bija viņas pirmais bērns.Tātad,nē,spirāli var likt arī nedzemdējušai sievietei un to dara.

tāpēc ,ka spirāli liek tikai pēc bērniņa piedzimšanas.

Daina,un kāpēc,lai 17 gados nebūtu spirāle?Es pati no 16 gadiem lietoju OK

tādi vārdi izteikti bērnam nāks atpakaļ un kā nāks

ja būtu bijusi viņa teikšana, manis pasaulē vispār nebūtu. Ka viņš ļoti nožēlo, ka viņam vispār ir meita.. + vēl daudz, daudz skarbu vārdu!

Cik gan cilvēki var būt ļauni, it sevišķi pret saviem tuvākajiem...

Man pirmais bērns piedzima 20 gados ,bija plānots un mīlēts ,kļuda bija tik vīra izvēlē ,bet neko nenožēloju un nekad neesu teikusi ka jaunība sabojāta vai kaut ko tamlīdzīgu. Kad puikam bija 3 gadi aizgāju vēl mācīties ieguvu vēlvienu profesiju .

Arī neesmu plānota, bet mamma vienmēr ir teikusi to, ka tā vienkārši bija jānotiek, brālītim vajadzēja mazu čiepu, kas viņu noliks pie vietas Mammas gadījumā arī nenostrādāja spirāle..

Bet ir viens liels bet.. tēvs (kuru jau sen vairs par tādu neuzskatu) skaidri un gaiši, man acīs skatoties, ir pateicis, ka, ja būtu bijusi viņa teikšana, manis pasaulē vispār nebūtu. Ka viņš ļoti nožēlo, ka viņam vispār ir meita.. + vēl daudz, daudz skarbu vārdu! Tad man bija kādi 18-20 gadi, vairs jau neatceros...

Un šie vārdi man vēljoprojām dziļi sāp.. un lieki teikt, ka manas attiecības ir tēvu ir pilnīgi nulle!

Es esmu par plānotiem un gribētiem bērniem, pati arī sanācu, bet sanācu tīri forša :D Protams, gadīties var visādi, bet tomēr, es gribu savus bērnus plānot un no visas sirds gribēt un gaidīt visus 9 mēnešus, negribas, lai tas ir kā sniegs uz galvas un visa dzīve, plāni pēkšņi sagriežas kājām gaisā. Lai tādā situācijā kā autore ir minējusi varētu pateikt:"Tu mums biji plānots un ļoti gaidīts bērniņs!"

Es pati savai mammai paprasiiju, vai es biju speciaali taisiita :D Izraadaas, ka nee, bet nu es jau to zinaaju, jo ne jau vinja 17 gados (teetis 18) speciaali palika staavoklii. Nu neko, bija gruuti ar mani, naudas nebija daudz, vispaar beerniiba vienos vecaaku striidos. Mamma nekad nav teikusi, ka nozheelo, bet kad es saaku nodarboties ar seksu ar savu draugu, tad gan vinja man uzreiz par visiem iespeejamajiem izsargaashanaas veidiem staastiija, teica, ka lai uzmanos un ka labaak nevajag staavoklii palikt tik jaunai :D Nekad to neesmu uztveerusi kaa "ak, es nabaga mamma, nozheeloju savus beernus vai vai". Vienkaarshi taa ir un viss. Nu nav viegli 18 gados dzemdeet.

Es šajā apgalvojumā neredzu to, ko autore saredz. Sievietēm jau patīk "pati izdomāja, pati apvainojās" :D
Māte šeit nesaka, ka viņa nožēlo, ka meita ir nākusi pasaulē, bet gan padalās ar savu pieredzi. Vai tiešām jūs dzīvojat utopijā un domājat, ka, radot bērnus, viss paliek tāpat? Jā, mūsdienās tie, kam ir pietiekami daudz līdzekļu, var samaksāt auklītei, ja grib kaut kur aiziet, robs makā nerodas no tā, ka vēl viena mute jāpaēdina un jāapģērbj. Bet visiem tā nav, īpaši pirms tiem ~20 gadiem, un ļoti daudzi patiešām, radot bērnu, vairs gandrīz neko dzīvē neredzēja. Tāpēc neredzu neko sliktu tajā, ka māte līdz galam nesaprot, ka mūsdienu pasaulē tās iespējas ir citādākas (bet arī viss vienmēr cieši saistīts ar naudas līdzekļiem), ka sievietei nav tik ļoti jāiespringst un jāatdod pēdējais, lai nodrošinātu mazo, kā rezultātā savā jaunībā sev uzmanību pievērst nevarētu. Un tāpēc māte savam bērnam iesaka pasauli vispirms apskatīt un tad domāt par mazajiem. Kur problēma? :)

Ja nu kāda to teica, es diskusiju nelasīju. Var taču saprast, ka kļūda ir agrā dzemdēšana nevis dzemdēšana vispār. Un ja kādai tas vienalga liekas aizvainojoši, tad lai iedomājas, lai reāli iemiesojas jaunas sievietes (turklāt ne mūsdienās) ādā, kurai ir viens vai vairāki sīkie. Tas taču totāli piesien.
Nesaprotu, kāpēc šī tēma tik ļoti sasāpējusi, laikam saprotat to, ko gribat saprast.

Harmony

Ai, ko nu tu te tagad stāsti? Kāda spirāle 17 gados? Pasakas, pasaciņas.

Es esmu šī kļūda.Mamma gan man to neteica,pastāstīja tēvs.Un es viņu nevainoju,viņa palika stāvoklī 17 gados,es arī gribētu taisīt abortu.Un nebija mums viegla dzīve,mamma ar tēti laimīgi nebija,naudas nebija,ko ēst bieži vien nebija.Mamma ļoti bieži mani mazu vienu pa nakti atstāja mājās un gāja tusēt,kas vien pierādīja,ka viņa man nebija gatava.Ļoti daudz,ko no tā visa,ko esmu pārcietusi viņa neatcerās.Reiz pastāstīju kādas ir manas bērnības atmiņas-viņa atvainojās un sacīja,ka pat neatceroties,ka man ir tik ļoti darījusi pāri.Bez sekām tas nav palicis,es neesmu ģimeniska,es nevēlos ģimeni kā tādu un nesaskatu tajā nekādu vērtību.Un arī šodien jūtos lieka,īpaši brīžos,kad sakasos ar kādu tuvu cilvēku,pati sev nemanot bieži vien izmetu,ka man te vispār nevajadzēja atrasties.Tas ir iemesls kāpēc tos bērnus nevajag dzemdēt,ja viņus negribās,nav apstākļu vai iztrūkst kaat viena lieta no visa tā,kas veido laimīgu ģimeni!
Taču man patīk apzināties,ka es esmu tas 0,01%,kam tomēr izdevās pieteikties un piedzimt(mammai bija spirāle).Tātad man te ir kāds mērķis.

Sorry par klùdām, mob. taisa gljukus.

Reti stulbas sievietes, kas tā iedomājas teikt savam bērnam, pat negribas nelobte plašāk apspriest, kur logjika un jēga no tā. Neviens jau nepateiks, kur vinja būtu tagad arī pretējā gadījumā. Necienu cilvēkus, kas par savu neprasmi nodzīvot aavu dzīvi atljaujas vainot citus.

Kaa var vainot savu beernu tajaa,ka dziivee kaut kas neizdevaas,nesasniedzi taas virsotnes,ko gribeeji,bet nodziivoji peleeku dziivi

.
+