Apelsīnu meitene

Paņemtu bankā kredītu un braudītu dzīvi - izmēģinātu visu iespējamo un neiespējamo.

Godīgi - neesmu domājusi un laikam nemaz negribētu domāt par tādu lietu - kā būtu ja būtu.

jautajums nav ko daritu, ja butu maz palicis dzivot..jautajums ir par divam izvelem: vai nu izveleties nedzivot vispar, jo zini, ka driz tapat viss tiks atnemts, tuviniekiem tiks nodaritas sapes, vai ari tomer dzivot, kaut uz britinu...

Mēs tā pat šobrīd nezinam savu pēdējo stundu, bet turpinam dzīvot, un šī dzīve ir traki aizraujoša, kāpēc nedzīvot? :)

Rakstīji,ka nesakarīgi uzrakstīji - tad nu es būšu tā,kas to nesaprata.
Protams-dzīvotu.

izveeleetos lieki nesaapinaat miilamo cilveeku un neradiit beernu, kursh augs bez maates miilestiibas.

Aktuāla tēma, jo nesen TED mājslapā pētot arhīvus uzskrēju virsū Randy Pausch "The Last Lecture: Really Achieving Your Childhood Dreams". Tas vīrietis bija neārstējami slims, bet vienalga pilns pozitīvisma un katru savu dienu nodzīvoja kā pēdējo un arī tā, it kā nekādas slimības nebūtu.
Viņš ir labs paraugs, es noteikti vēlos dzīvi uztvert tāpat kā viņš. Citādāk gan, kā jau Lex teica, vienalga nezinam kad mirsim, līdz ar to, ja jau šāda uztvere (un divi gadi ir daudz), kādēļ gan tagad uzreiz neizdarīt pašnāvību? Neviens taču nav teicis, ka nodzīvosi vēl 60-70 gadus. Varbūt tiešām tikai tie divi gadi ir palikuši, ko maina tas, ka tu to nezini? Pilnīgi neko.
Es noteikti paātrinātu dzīves tempu, censtos paspēt izdarīt pēc iespējas vairāk lietu un dzīvot bez bremzēm.

*mājaslapā

es izvēlētos dzīvot,apprecēties, radīt mazulīti, kaut zinātu,ka man jāmirst...es zinātu,ka man vīrietis prastu par visu parūpēties pēc manas nāves, bet es to noteikti grribētu piedzīvot...

Es noteikti neradītu bērnu,ja zinātu,ka atlikuši 2 gadi. kas pēc tam par viņu rūpēsies? kas audzinās un vai spēs visu nodrošināt(laiku, mīlestību, materiālo,uzmanību),kas viņam ir nepieciešams. tā drīzāk ir bezatbildība pret mazo. tā varbūt var darīt,ja puišis ļoti vēlas bērnu un sieviete vēlas..ja vīrietim šis jautājums nav tik aktuāls,tad nav nemaz par ko tādu domāt.tomēr ir daudzi BET...vai vīrietis pēc sievietes nāves varēs pavadīt laiku ar mazo, vai arī viņam sāpēs skatoties uz bērnu..agri vai vēlu vīrietis vēlēsies tikties ar citu sievieti...
es noteikti dzīvotu daudz trakāk,ja zinātu,ka tas viss vairs ilgi nebūs

Dzīvotu pilnvērtīgi! :)

labāk jau lai vīrietis rada bērnu ar sievieti,ar kuru būs ilgāk kopā.
protams, es no attiecībām nebēgtu, dzīvotu jau kā apm. dzīvoju. atļautos rīkoties, izdarīt,ko tādu,ko agrāk nedarīju

Radītu bērnus, veidotu ģimeni, dzīvotu pilnvērtīgi. 2 gadi dzīves ir vairāk nekā nekas :)

sniegpulksteniite, bet Tu taču nākotnē vēlēsies bērniņu, vai ne? Tomēr nezini, cik ilgi dzīvosi. Tas taču nenozīmē, ka atteiksies no bērniem, ja baidies savas nāves. + nesaskatu neko briesmīgu faktā, ka bērnu audzinās tikai tētis, cik daudz pasaulē vientuļo tētu un mammu, un bērna likteni un laimes izjūtu nenodrošina nekādi materiālie faktori.

Dzīvotu tā, lai nepadarītu atkarīgus sev mīljos, dzīvotu viegli, baudītu, bērnu noteikti neradītu ar domu, ka atstāšu to vīram. Es gribētu, lai pēctam, kad manis nav, vinjš mēginātu sākt jaunu, laimīgu dzīvi, lai satiktu labu sievieti un radītu īstu gimeni.

Tik bezatbildīgi un egoistiski radīt bērnu, kurš pēc tam augs bez mātes mīlestības.

Jāatzīstas, es piekjeru sevi pie domas, ko minéja Jessika, par ljoti veciem vecākiem, teiksim, vírieti, kam, nu teiksim, 60gados uzrodas otrā elpa, ok dzīvo, baudi, bet vai bērnu vajag radīt, kuram jaunības gadi būs jāpavada tevi apkopjot...

Viss atkarīgs no partnera. Ja viņš zinātu situāciju un piekristu, mēs radītu sīkaļiņu.

Jā, neredzēšu izlaidumus un dzimšanas dienas, bet vismaz būšu sīko redzējusi.

no vienas puses, jaa, egoistiski un bezatbildigi radit bernu, zinot, ka bus japamet, bet no otras puses pasai tacu ari sis tas japiedzivo, kaut uz iisu laicinu, bet tomer butu gimene un atminas..
taja gramata mirusais teevs savam deelam veestule uzdod sadu jautajumu, un piebilst, ka ja deels izveletos dzivot, tad tam teevam vairs nebutu izveles, jo ja teevs izveletos nedzivot, tad delam nemaz nebutu tikusi dota iespeja dzivot un atbildet uz sadu jautajumu...vispar loti interesanta gramata, liek padomat, iesaku izlasit :)

Tām, kas bļauj par egoismu:

jūs labprātāk neeksistētu nevis dzīvotu bez viena vecāka? Ja kādai no jums tiešām nav viena vecāka vai abu - tiešām tik šausmīgi?
Es kā bezvecāku bērns saku, ka nav. :D

Kurš bljauj? Jeibogu atkal jau aiziet pa tonjiem... Tak pārdomas, variācija par tēmu, kurā, cerams, nekad pašas nenonāksim.
Jā, es būtu izvēlējusies tēvu, īstu gjimeni.