Nezinu, ko darīt tālāk.!

Stāvoklī esi?

Jā,jau 7 nedēļa. Es nezinu ko man darīt.! :( Bērniņs jau nav vainīgs.Pat nezinu vai vēlos to viņam teikt. Vispār vēlējos to pateikt tajā pašā dienā,kad atgriezos mājās ātrāk. Domāju,ka sagādāšu pārsteigumu,cerēju iepriecināt , ka esmu stāvoklī, bet uzzināju ka viņš mani krāpj.!!

Nē, tas atkārtosies. Saglabā pašcieņu un nepiedod krāpējam. Lai iet dillēs!

Es nevarētu...

Akdievs... Man Tevis no sirds zheel... :( :( Bernins nav pelnijis teevu,kas krapj maati:( Bus virietis,kurs miles gan Tevi, gan mazo!

Paliksi kopā tikai tapēc, ka kopējs bērns? Bet šis aiz muguras ar citu ņemās. Nu nē, tas nav pieņemami un normāli. Saprotu, ka grūti to sagremot, bet nu.. šitā izrīkoties.

Bērns,tas jau ir skaisti,bet nezinu vai to vispār paziņot viņam.Mana dzīve,ir tā mainijusies,ka man sāk nepatikt doma , ka esmu stāvoklī. Atceroties, to ko viņš izdarija,man rodas tāda sajūta,ka negribu ar viņu neko kopīgu,bet te es pēkšņi atceros, ka esmu stāvoklī.Man ir tikai 24., bet esmu jau paspējusi izšķirties ar vīrieti kuru mīlēju un palikt stāvoklī.Par to zin tikai mani tuvākie draugi un atbalsta mani , lai ko es arī izlemtu.Man pa galvu maisās tik daudz domu..āhh.

Kristīne, mūsdienās jau vairs neskatās greizi uz sievietēm, kas bērnus audzina vienas, un tā arī noteikti nav nekāda nolemtība, ja nav vīrieša blakus, tāpēc nevajag pievērt acis uz krāpšanu. Tu arī nevari zināt, vai viņš to nav darījis pirms tam.
Manās pirmajās attiecībās es pieķēru savu puisi mani krāpjam un viņš dievojās, ka vairs NEKAD, nekad tā nedarīs, bet pēc kādiem 4 mēnešiem uzzināju, ka viņš cenšas aplaimot kā bitīte vai katru otro puķīti. Piedot var, bet: 1) to nekad nevar aizmirst; 2) attiecības paliek tādas zināmā mērā kroplīgas, jo īstas ticības tev nebūs nekad vairs.

Smaga situācija. Es laikam nevarētu piedot, pat ja uzreiz neaizietu visu laiku "zāģētu".
Bet Tev jau neviens nevar ieteikt, kāds būs vislabākais risinājums. Lēmums jāpieņem tikai Tev, neatkarīgi no tā, ko domā citi cilvēki.

Apsveicu ar mazuli! Tikai žēl, ka šāda vīrieša rīcība aizēno Tavu prieku. Lai skaists bērniņa gaidīšanas laiks! :)

Nekādā gadījumā nedomā par abortu!! Ja tev būtu 17, es varbūt pat neko neteiktu, bet, ja 24, izturies nopietni un atbildīgi gan par savu dzīvi, gan par bērniņa, kurš jau ir pieteicies!! Katrai situācijai ir risinājums - KATRAI! tikai stress mums neļauj to saskatīt! Mierīgi padomā par visu!

Par bērnu jau pasaki viņam, es tā domāju, ka viņam tas ir jāzin, kā nekā, viņš būs tēvs. Pēc tam pats var izlemt ko un kā tālāk darīt. Kas zin, varbūt pēc šī skaistā paziņojuma viņš mainīsies un nekad mūžā vairs nenāks prātā doma krāpt Tevi, bet vēlēsies atbalstīt Tevi un būt kopā tikai ar Tevi un bērnu.

es personīgi nevaru!
negribētu būt kopā ar neuzticīgu cilvēku, tad mani mocītu tās pretīgās domas, ko viņš ir darījis utt. un tad kad aizietu pati ballēties, tad arī gribētu atriebties, lai viņš izjūt kā tas ir, kad nodod!
tātad attiecības būtu nolemtas

Tici vai nē, bet tagad vairs nav tik traka situācija kā agrāk. Tagad cilvēki tik ļoti nenosoda vientuļās mammas, sociālajos tīklos var parunāties ar citām, līdz beidzot var satikties un audzināt bēbīšus "kopā". Atbalsts ir ļoti svarīgs un mūsdienās par to sūdzēties nevar. Saņemies un cīnies! Noliec domas par jebkādiem vīriešiem un tā vietā dod milestību bērniņam! Esmu jau šeit teikusi, ka sievietēm ir milzīgs spēks! Turies, viss būs labi!! :)

WaRRior,tev tasinība. Bet es gribu to aizmirst,kā sliktu sapni un pamostoties saprast,ka mēs vēl esam kopā , laimīgi audzinot mūsu bērniņu. Bet , zinu,ka tas nenotiks,ir jādomā reāli. To piedot nevar,to es esmu sapratusi,pēc visa jūsu teiktā.Es vienmēr esmu vēlējusies ģimeni,vīru kas tevi mīl tādu , kāda ESI, bērnus,kas radušies mīlestībā,kādu dienu tas noteikti būs un notiks,bet pašreiz es nezinu vai vēlos kļut par māti.Es katru dienu raudu,jo nezinu ko iesākt ar savu dzīvi.

Es ieteiktu Tev noteikti paturēt bērnu. Tagad ir grūti pieņemt pārmaiņas, tas nav viegli arī tad ja attiecībās viss ir kārtībā, jo sieviete mainās gan anatomiski, gan psiholoģiski, bet bērni ir liela laime.
Bijušo informē, bet neiesaku atgriezties, jo turpmākais gaidību laiks nebūs viegls un greizsirdība var tikai visu sarežģīt.

Rīt noteiktu izrunāšos ar viņu un utt,pateikšu par bērnu.Bet, vienu zinu gan , viņam ne īpaši patīk bērni, viņš vienmēr ir nosodijis vientuļās mātes un utt.Nezinu kādu reakciju sagaidīt no viņa , esmu nobijusies un satraukta par visu šo situāciju.!

Sievietes ir stiprais dzimums. Visu izturēs, bērnus izaudzinās, apģērbs un izskolos.
Kristīne, turies! Tas žēlums pret sevi, bezpalīdzīgā situācija ir jāizdzīvo un jāiet uz priekšu.
Jau sen ir laiks saprast, ka uz vīriešiem nevar paļauties, tikai uz sevi.

labākais, ko no viņa var sagaidīt ir nauda un laiks bērnam
tā izskatās, ka viņš ir pilnīgi nenobriedis zaļš idiots, kuru nenovēlu nevienai

Ieteiktu nepiedot!!! Atceries, cilvēki nemainās nekad, viņi var pielāgoties, var būt lielāka atbildība u.t.t., bet savā būtībā nemainās. Ja vienu reizi tādu izdarīja, tad tas atkārtosies 100%! Ja vairs nevēlies sevi sāpināt, esi stipra un neatgriezies, gan atradīsi cilvēciņu, kas Tevi tiešām cienīs!

Nu ja 16 dienas nevar savu daiktu noturēt biksēs un sev izpalīdzēt ar roku, ja galīgi mirstamā vaina jau, tad man nav ko teikt, tādam vēl krānu pamatīgi vajag atraut.

Tur pat nav ko domāt par piedošanu, tad jau vēlāk tas var atkārtoties, jo redz vēl kādas 16 dienas nevarēs krānu novaldīt.

Turies, nepadodies, un ja tevi draugi atbalsta, tad palīdzēs arī tavu bērnu izaudzināt. ;)