Kā ir īrēt istabu?

Ir pieredze. NEKAD MŪŽĀ VAIRS!

Vari, lūdzu, pastāstīt mazliet vairāk? Kāpēc tā?

Ā, un variants samesties kopā ar draugiem un īrēt dzīvokli atkrīt, jo visiem draugiem, kas man ir šajā pilsētā, pašiem ir, kur dzīvot un viņi nemeklē šobrīd citu dzīvesvietu.

Man ir tāda pieredze.
Nekas, īrēju istabiņu pie vienas omītes ārpus Rīgas (braukāju uz Rīgu uz darbu) kādu pusgadu Bija Ok, īpaši manā dzīvē nelīda, kaut gan bija reizes, kad īpaši gribējās apspriest vecus laikus, bet bija garlaicīgi, jo tajā miestā paziņu nebija vispār, brīvdienas NEKAD tur nepavadīju. Pārtiku pirku pati, bija sava atslēga, sdavs plauktiņš ledusskapi, savs plauktiņš vannasistabā, toreiz maksāju 50 vai 60 latus pa visu kopā, neatceros Nu kā mājās nejutos, jo agrāk , pirms tam dzīvoju viena gan atsevišķā stabā beŗnībā, gan paspēju padzīvot atsevišķā dzīvoklī, ātri atgriezos pie dzīvokļa īres, par laimi

Ko gribi vēl uzzināt, ar prieku atbildēšu. Bet katram ir sava pieredze, zinu gadījumus, kad ir arī super attiecības ar izīrētājiem, un tad ir foršī

pašai nav tāda situācija bijusi, dzīvoju vienistabas dzīvoklī kopā ar māsu, neņemot vērā periodiskos kašķus viss mani apmierina.

bet par istabas īrēšanu - ļoti jāskatās kādi ir pārējie dzīvokļa iemītnieki un kāds saimnieks.
vakar tieši runāju ar draudzeni, kuru viņas dzīvokļa biedri dzen izmisumā - viens nepārtraukti slavinot hitlera uzskatus par ebrejiem, otrs neskatoties uz aizrādījumiem smēķē visur kur ienāk prātā un saimnieks nekautrējoties iet viņas istabā un visu kārtīgi izpētīt un pārkārtot.

Sākumā, kad sāku dzīvot Rīgā, nevarēju dabūt dzīvokli, kojās nevēlējos dzīvot. Īrēju istabu pie paziņām, bet man ļoti nepatika, JO viņiem bija mazs bērns, dzīvoklis bija sliktā stāvoklī, viņiem nerūpēja tas, ka man ir skola, darbs, ka man ir agri jāceļās utt. Trokšņoja vēlu vakaros, visās malās gaisma sadegta (man tas traucē, ja pašai jāmaksā par to). Vārdsakot, aizgāju no turienes ar naidu, jo tika prasīta lielāka nauda par to istabu nekā sākotnēji tika runāts.
Pēc tam pārvācos uz citu dzīvokli, kurā arī īrēju istabu. Tiesa gan, dzīvoklī dzīvoja vienaudži, kuriem ballītes bija pirmajā vietā. Nekādas rēķināšanās no viņu puses. Vilkās manā istabā, kad ienāca prātā, aizņēmās daudzas mantas (uz neatdošanu). Dzīvoklis gandrīz vienmēr bija nekārtīgs, man nācās tīrīt, jo neesmu radusi dzīvot kopā ar cūkām.
Varētu jau gari un plaši stāstīt, ir daudzas nianses par kurām nevēlos šeit publiski stāstīt. Šobrīt dzīvoju dzīvokli. Savs ir savs tomēr.
Ceru, ka tev būs labāka pieredze istabu īrēšanā. Veiksmi!

Kā ir, piemēram, ar koplietošanas telpu lietošanu?

Jātīra ir visiem, kas dzīvo dzīvoklī! Arī ar to bija problēmas manā iepriekšējā dzīves vietā. Vanna varēja nedēļām netīra būt, pilna ar matiem!

Man bija tā, ka var;eju izm;antot kad vien ienāca prātā, saimniece bija ļoti pedantiska, visu tīrīja un dizenficēja bez mitas, tāpēc par to, ka kaut kādu slīmību saķeršu, nebija ne runas. es gan biju nekārtīgākā nekā tā saimnieca. Vienreiz gan viņas dēls atbrauca un izdzera manu folgers kafiju, atšķaidot ar kādu sūdīgāku, vienīgā tizlā pieredze
Vjag to omīti apraudzīt kādreiz, ja vēl dzīva

Manai draudzenei gan traki gāja dzīvoja pie kkadas omītes, kura nakts vidū izdomāja klausīties mūziku, vēl bija kaķi, kuri līda istabā. Un vēl tā tantiņa aizliedza daudz ūdeni tērēt un ēst gatavot,murgs

Nu tas taču ļoti atkarīgs no tā, ar kādiem cilvēkiem dzīvo! Es pati dzīvoju istabiņā un pārējās 3 citi cilvēki. Nekādu lielo problēmu un sūdzību nav, ja ir kārtīgi un saprotoši cilvēki Mīnuss ir tikai tad, ja reizēm savācas trauku kaudze izlietnē un nevari dabūt to trauku, ko vajag vai arī netiec vannasistabā, kad gribi
Labums ir tas, ja kaut kas aptrūkas no pārtikas, tad jau var paprasīt - nav jāskrien uz veikalu vai arī citreiz tiec pie ēdiena, kas kādam palicis pāri un piedāvā palīdzēt apēst
Mēs visi daudz maz esam kārtīgi, līdz ar to nav nekāda cūkkūts te, balītes arī īpaši nerīkojam, ciemiņi pa retam ir, ka nemaz netraucē, tātad, ir jāatrod tikai pareizie cilvēki

Nē, nu, protams, savs ir savs, bet nu... Draudzene īrē istabu 5ist. dzīvoklī centrā, 4 kaimiņi un vēl viena kopējā viesistaba. Nu tā, cik aizeju ciemos- normāli. Istabas slēdz ciet, kotletes no ledusskapja neviens nezog un wc rullītis katram savs Nekādas baigās draudzības starp tiem kaimiņiem nav, neitrālas attiecības. Tā ka tas atkarīgs no tā, kādi cilvēki gadās.

Man ir 4istabu dzīvoklis, tā kā dzīvoju viena, es 1 istabu izīrēju bijušai kursa biedrenei, prasu viņai 40ls mēnesī par visu.
Dzīvo viņa mēnesi pie manis un pagaidām sūdzību nav, īstenībā viņa saka, ka neko labāku nemaz nevar iedomāties.

ja jau tēma par dzīvokļiem/istabām- esmu dzīvesvietas meklējumos Rīgā, varbūt kādai ir varianti, ko piedāvāt.
principā esam pāris, kas meklē dzīvesvietu, bet Rīgā pastāvīgi lielākoties esmu tikai es.

varbūt kādai ir kāds piedāvājums

Pievienojos tiem, kas saka, ka ļoti atkarīgs no cilvēkiem, ar kuriem dzīvosi kopā. Man ir zināma negatīva pieredze.

nezinu, negribētu dzīvot vel ar kādu kopā .. nu nav jau tik traki ar tiem dzīvokļiem, gan jau ko lētu var atrast, protams bez jebkādām ekstrām

Es gan labāk dzīvoju ar vairākiem komfortablā dzīvoklī nevis viena dzīvoklī, kur pat normāli nomazgāties nevarētu.. Vienīgais, ja es gribētu ar puisi kopā dzīvot, tad gan labāk atsevišķu mitekli meklētu nevis istabiņu

Un par istabiņu, man liekas, ka labāk ir ka visi dzīvoklī īrē istabiņu, nevis teiksim pie kādas ģimenes kurā no vairākām istabām īrē vienu..

Dzīvoju kopā ar draugiem jau 5 gadus. Arī ar puisi. Ar tieši šiem pasiem cilvēkiem dzīvojām arī citā dzīvoklī, tagad dzīvojam labākā. Man šie cilvēki ar kuriem dzīvoju kopā ir ģimene. Ar saviem asinsradiniekiem, tai skaitā vecakiem tiekos nelabprāt, jo vini vnk ir pilnīgi cita tipa cilvēki. Tātad atslēga - jādzīvo kopā ar tādiem, ar ko ir pa ceļam, līdzīga dopmāšana, kopīgi hobiji utt. Ja man būtu jādzīvo ar saviem vecākiem kopā, tad es labāk izvēlos dzīvi mežā. Dzīvot kopā ar draugiem ir forši, ja gribas uztusēt pēc darba nav jadodas pari pus pilsētai, lai satiktu draugs, vnk visi atnāk no darba un viesistabā satiekas. Ja negribas tusēt, aizver savas istabas durvis un visi zin, ka tu tagad negribi socializēties Elementāri. ja gribas var uzrīkot kopīgās vakariņas, bet parasti katrs taisa sev ēst un leduskapī katram savs plauktiņš, un tomēr vienmēr ir kads, kuram palūgt nedaudz pienu kafijai, ja ļoti negribas skriet uz veikalu.

Kad atbraucu studēt uz Rīgu, tad īrēju istabu, jo nez kāpēc toreiz sabijos, ka nedabūšu vietu kopmītnēs. Jā, jā, esmu viena no tām, kas gribēja dzīvot kojās un vēl pusgadu pēc iestāšanās pārdzīvoju, ka nesanāca. Muļķe Dzīvojām ar māsu vienā istabā 4 gadus. Saimniece ir veca omīte, kurai pāri 80, bet viņa ir ļoti feins cilvēks, visu dara pati, jo saka, kamēr var, tad darīs. Nekad nelīda mūsu istābā ar mērķi pārbaudīt kaut ko. Mums ir ļoti jaukas attiecības līdz pat šai dienai. Apsveicām viena otru ar svētkiem, dz. dienām, skolotāju dienu utt. (agrāk viņa strādāja skolā). Viņa pat pankūkas mums cep, ciena ar viskaut ko utt. Nekad neuzbāzās ar sarunām, bet nekad no tām nevairījos. Par apkuri viņa naudu no mums neņēma, tikai par gāzi, ūdeni, elektrību. Laikam lielākā summa, ko esmu maksājusi par komunālajiem bija 7Ls (par bām kopā), jo māja ir kooperatīvā. Nu jā, istaba mums izmaksāja 70Ls no abām, bet agrāk, kad strādāju, bet māsa pa vasaru brauca prom, tad vsp maksāju 50-60Ls