Pēc kā es izskatos!?

Izaudz!

Krāj naudu plastiskajai operācijai!

Kā tu saproti, seju mainīt iespējas ir mazas. Ja nevari mainīt apstākļus, maini savu attieksmi pret tiem.

Bet nopietni! Es taču nevaru sēdēt mājās visu laiku, vajag kaut kā garīgi sevi stimulēt ,es pat nezinu ,bet kaut ko mainīt domāšanā ,lai varu sevi pieņemt un normāli jūtos izejot ārā, nevis visu laiku stresā esot cilvēkos, tā ir nopietna problēma ,ja tev tā nav tad drošvien nesaproti :(

Patiešām, izaudz. Prātā izaudz un tādas stulbības pāries. Neviens Tev neieteiks ko konkrētu, varbūt paveiksies un pašai nostrādās klikšķis, ka jābeidz sevi mocīt.

Nu varbūt Tu par daudz krāsojies un līdz ar to visi tā skatās virsū kā uz Ziemassvētku eglīti.

Man patīk sajust cilvēkos dabiskumu, sajust to, kādi viņi ir, nevis, kādi viņi grib būt. Lai kaut kas būtu skaists, tam nav jābūt perfektam vai jācenšas par tādu kļūt. Skaistums nāk no iekšām, будь проще и люди к тебе потянутся.

man ari vienmer ir licies, ka es neesmu normala, uzskatu sevi par izskatigu meiteni, bet taja pasa laika, piem, elkoni man spici ka serkocini, kadreiz bija kauns vilkt kreklinus ar isam rokam, jo likas ka visi blenz uz maniem elkoniem, tas pariet kad sac parstat domat, ko citi doma, vai ari reali uz ielas ieraudzit briesmonus, tad liekas ka nav nemaz tik traki..pienemt sevi kada esi..njaa, to iisteniba sauc par izaugsanu, nu neesi tu visuma centrs, neskatas visi tikai uz tevi, ta ir....
izej no komforta zonas, ej ara bez kosmetikas, kaut lidz pasta kastitei sakuma, tad uz veikalu, tad varbut uz skolu uzdrosinies..
vai uz tevi kadreiz ir reali kads radijis ar pirkstu un teicis: paskaties uz sito? ja nav, tad viss ar tevi ir kartiba..

volcom, pati izaudz. tas ir zems pašvērtējums 17 gadīgai meitenei, daudzi tam ir gājuši cauri.
''Izaudz''
''Ā, ok, kā gan neiedomājos to iepriekš''

Jasmīna, man arī bija taisni tādas pašas domas, un vēl tagad dažreiz parādās. Iemesli? Vienkārši manī nebija ieaudzināts sevi mīlēt, visas manas draudzenes bija bezgala skaistas un tāpēc jutos nepietiekama, meklēju sevī visu nepilnvērtīgo un ignorēju to skaisto. Ienīdu savu lielo degunu, gaišo ādu, lielās uzacis, var teikt visu. Un to pat nevar izskaidrot, tā vienkārši ir var teikt psiholoģiska slimība, kura vnk ir jāizslimo un labākajā gadījumā jaiegūst imunitāte :) Tagad, lai arī ik pa brīdim atkal nobesī lielais snīpis vai kas cits, overall esmu ar sevi apmierināta. Neatceros, kas man likas mainīt domas. varbūt pat kāds kompliments no citiem cilvēkiem, kas lika paskatīties uz lietām savādāk. Un nu jau es apzinos savus izskata plusus, par uzmanību nesūdzos, viss ir čiki briki. Tiksi tu līdz tam.
Tiešām, tiešām tev sevī nekas nepatīk? Lai vai kā, vrb aizej pie friziera un pamaini kko savā izskatā. Neko krasu uzreiz, vari nebūt gatava tam, bet tā pamazām. Tad jau tu manīsi, kas tev labāk piestāv.
Vispār ir tāda adrese - taaz.com, kur tu vari paskatīties visādas frizūras, kas tev piestāv, tā teikt virtuāli 'piemērīt'' tās, un tur nu klāsts ir tiešām liels.
UN, ja neesi apmieirnāta ar izskatu, sāc paskatīties uz sava rakstura labajām īpašībām.

Libra- ja vecāki varētu sponsorēt vai dot tik daudz naudas ,lai varētu sakrāt , tad jau protams to darītu un sen jau būtu zem skalpeļa, tomēr diemžēl man šādas izdevības nav.

Un viegli pateikt- maini attieksmi, arī es sev to saku, bet izejot ārā viss sabrūk, tie skatieni mani sagrauj vienkārši, kaut arī mamma un draudzenes to nepamana, viņas nesaprot kā ir būt manā ādā un kā cilvēki mani uztver ,skatās.

Zane- Hmm, man tomēr liekas ,ka esmu izņēmums un teiciens "jo dabīgāk, jo labāk" galīgi neattiecas uz mani, uzkrāsojusies vismaz sev labāk patīku, savādāk tiešām sevi no mājas nevaru vispār dabūt ārā.

a tu pie psihologa aizej, jo problēma ir uztverē, nevis spoguļattēlā. domāju, mamma to labi redz, tāpēc tikai atbalstīs :)

arī kalenu ģimene no krēslas nerādījās saules gaismā ārā... secinājums- tu esi vampīrs un varbūt pat attāla radiniece tieši kalenu ģimenei! kad būsi slavena ar to, būs vienalga, kā izskaties! veiksmi!

neatkārtošos, un neteikšu kā citas meitenes - izaudz! Bet.. ja visa tava problēma ir sejā, tad iesaku iemācīties krāsoties, aiziet uz make up kursies, jo ar kosmētikas palīdzību var kardināli mainīt seju. Šī vien meitene ir medaļas cienīga!!!
http://www.youtube.com/watch?v=maLlw9uyBRI&feature=plcp

Ja tu saproti, ka jāmaina attieksme un zini, kas pašai vainas domāšanā, tad gribasspēks par vāju un negribas mainīties tik ļoti. Ja neuzskati, ka esi tā vērta, lai mainītu attieksmi sevis dēļ, dari to priekš mammas, jo viņai ir visgrūtāk raudzīties uz savu meitu un nezināt, kā palīdzēt.

Savos 17 gados tie stulbie mediji uz mani iedarbojās reti anāli - sēdēju un domāju, cik es esmu resna, cik man plakanas krūtis un vispār tāds ne pārāk izdevies augums. Velns un elle, kāpēc kompleksos kritu es, nevis tās resnās sievietes, kurām vēders ir līdz ceļgaliem un riepu vairāk kā kravas mašīnai? Mediji mani pamatīgi drāza galvā, es, nožēlojamā kārtā, biju easy target.

nevis kā cilvēki tevi uztver un skatās bet gan kā tu pati to uztver un skaties.
paskaties kko inspirational tā sākumiņam, lai nomierinātos. ir tāds relationship experts mathew hussey un viņš jūtūbā nesen ielika skaidrojošu video par to, kas ir skaists. tas ideo laikam saucās ''am i pretty enough for him?''
iečeko, tas var vnk palīdzēt nedaudz tavai uztverei par sevi pašu

Kurtizane- Mīļš paldies Tev, sagaidīju kādu ,kurš tam izgājis cauri,zin par ko runāju :) Nu man ir kaut kā tā ,ka tas ir pa periodiem, brīžiem es varbūt pat esmu pārāk labās domās par sevi ,otrā brīdi atkal jūtos kā briesmonis. Un tie nav joki ,bet tik tiešām tas pašvērtējums tā svārstās. Tagad atkal tas periods ,kad sev galīgi nepatīku un šobrīd ir diezgan smagi ,tiešām viss ko gribas darīt ir sēdēt mājās (ko jau vairākas dienas daru) un reizēm raudāt, no vienas puses jūtos komfortabli- mājās nekāda stresa, no otras puses ja aizdomājos- gribētos jau uz jūru, sauļoties peldēties ,baudīt tā īsti to vasaru, iet ārā kad vien gribas izlaižot matu taisnošanas un krāsošanās laiku, kas daudz aizņem un neļauj apstāties, tā teikt krāsojos un krāsojos bet beigās tā pat nav īsti labi. :/

http://www.spoki.lv/aktuali/Kas-vainas-meitenem/555388
Lasi komentārus un domā.

Atceros sevi Tavā vecumā. Es domāju tieši tāpat, man nekas sevī nepatika, uzskatīju sevi par briesmoni. Bet tad mainīju savu attieksmi. Un ja godīgi - sevi mainīt kardināli ārēji Tu nevari (jā, var mainīt stilu, matu griezumu, bet deguna garumu, sejas formu - nu nevar :)) - bet - kaut kas taču Tevī ir tāds, kas Tev sevī ļoti patīk,, vai ne? Varbūt tās ir acis, lūpas - nu kkas taču ir :) PRiecājies par to skaisto, kas Tevī ir, sakop sevi cik vien labi vari, izcel skaisto, maini savu attieksmi un Tu redzēsi - cilvēki no malas to redzēs. :) Es pazīstu daudzus (godīgi teikšu - svešiem no malas skatoties - ne īpaši izskatīgi cilvēki), BET - kā viņi paņem sevi ar savu harizmu un šarmu: Un man viņi liekas skaisti un brīnišķīgi.
Un vispār - 17 gados cilvēki vēl isti nav izauguši. Es domāju, ka pēc pāris gadiem, Tu būsi skaista, jauna sieviete :) Es piemēram joprojām nespēju paskatīties uz bildēm tajā vecumā :D Bet izaugu no pīlēna par gulbi :) Galvu augšā - viss notiks :)

Tā tas ir Tavā veucmā, ka ne ar ko neesi apmierināta savā izskatā.
Paliksi vecāka, viss būs kārtībā un Tu pieņemsi sevi tādu kāda esi.
Mīli sevi, tad arī citi mīlēs. Tu tāda esi tikai viena un ar to Tu esi unikāla.

Tev ir kaut kādas anomālijas? Ja nav, tad jau viss kārtībā. Es saprastu, ja tu tad nezinātu ko darīt...
Lai gan es saprotu arī tagad :D Man arī ir bijis 17, un arī man ir bijušas dienas, kad gribas ielīst zemē un tur arī palikt (reizi pa reizei uznāk arī tagad). Bet tici man, tie galvā uzmodelētie skaistuma rāmīši, kuros pati sevi neredzi, ir kaut kas tik mazsvarīgs un muļķīgs. Skaistums ir tajā, ka esi tāda viena vienīga, īpaša. Pieņem sevi, un tas būs tas miers un labsajūta būt sev pašai... uh, tad tu kā tanciņš varēsi kalnus gāzt :P
Ja tev ir tā sarkanā seja, nu tad, braucot uz jūru, uzskrājosies tāpat, varbūt uzliec kādu tonējošu krēmu, tušu, varbūt vieglu pūderi. Varbūt tas nav pilnīgi pareizi, bet, ja tas tev liek justies labāk, tad kāpēc tad to savas labsajūtas dēļ nedarīt?
Ja godīgi, cilvēki no malas pašpārliecinātu cilvēku "nepilnības" vispār ne pēta, ne vēro, ne izceļ.. Un tas viss, jo cilvēks ir ar sevi mierā, ne brīdi nedod otram iespēju sākt sevi pētīt, jo rada iespaidu, ka ir labākais, kas ar šo pasauli noticis. Tiklīdz tu esi komfortā ar sevi, arī citi tādi ir ar tevi.