Līšana cita telefonā

Karamelle,
a vot es gan tieši nekad neesmu sapratusi visos tos čīkstuļus, kuri neļauj paskatīties savā telefonā, e-pastā utt.! ja jau esat kopā, tad ko tur ko slēpt, pie velna?!?!?! ja mans draugs man neļautu kaut kur skatīties, tad goda vārds - izšķirtos mēs, jo es uzskatu, ja neļauj kaut ko apskatīt - tātad slēpjams , un varat nemaz te nepļurkstēt par "privātās zonas noturēšanu", smieklīgi!
Es ļauju apskatīties, ja mēs, piemēram, sēžam tuvu un es rakstu īsziņas, komentārus kādā forumā vai sarakstos skaipā. Ja man nav pieejams dators, bet steidzami vajag nokārtot kādu lietu kādā saitā - iedodu paroli. Un citas tamlīdzīgas situācijas, tieši tāpat dara viņš. BET ja tiktu ņemts mans telefons un lasītas visas īsziņas vai tiktu prasīta mana draugiem.lv parole, lai izlasītu vēstules - kas tā par kontroli? Kādēļ kādam jālasa manas sarakstes ar māsu vai draugiem, kurā nekā slēpjama nav, bet tās tomēr paliek privātas? Vai tev patiktu, ja tavas vēstules, ko tu sūti draudzenei, lasītu viņas puisis? Un kāpēc vispār jātērē laiks ikdienišķu sarunu pētīšanai? Ja būtu kaut kas svarīgs, pati pastāstītu. Tas ir attieksmes un uzticības jautājums.

Kaut kāda speciāla okšķerēšana sākas tad, kad nav uzticības vai ir vēlme ļoti kontrolēt. Vienu reizi attiecībās man intuīcija teica, ka kaut kas nav labi. Apskatījos telefonu, kas man netika kaut kā īpaši liegts, jo viņš neiedomājās, ka skatīšos īsziņas. Atradu nepatīkamas ziņas. Lai arī tas neko neatrisināja, tomēr intuīcija nepievīla. Beigās izšķīrāmies.

Nezinu es meitenei uzreiz dāvināšu telefonu,kurš sarunas visas ieraksta.Un opciju,ka varu zvanīt uz viņas numuru,pats telefons nezvana bet dzirdēt,kas notiek apkārt.Reizi mēnesī vai biežāk noteikti meiteni pieslēgtu pie melu detektora,jo nu ja cilvēkam nav ko slēpt..Protams arī kādu raidītāju pie kājas viņai pieliktu,lai caur laptopu GPRS navigāciju varētu redzēt,kādās meitene adresēs uzturas un vai nav ,kas aizdomīgs viņas ceļos.Un profilaksei reizi 3 mēnešos visas viņas draudzenes pie melu detektora,jo ja nu gadās tā ka kaut ko esmu palaidis garām?

Viss atkarīgs no savstarpējām attiecībām.
Man vīrs ir greizsirdīgs pēc dabas, un es viņu tāpēc nemīlu mazāk un, lai nebūtu nevajadzīgi pārpratumi, viņam ir pieeja pie maniem kontaktiem, telefoniem un e-mailiem. Mani tas netraucē, jo neko neslēpju!:)

Cumshot, ideāls komentārs! :D

Mums vienam no otra nav nekas slēpjams. Taču man pietiek ar savu telefonu, epastu utt, la nerastos vēlme skatīties otra profilos, lai arī ir pieeja.

Cumshot, kas tā tāda par GPRS navigāciju? Varbūt Global Positioning System? :D

Tik pat ļoti, cik cienu savu privāto teritoriju (un to arī pieprasu), tik ļoti cienu arī otra privātās lietas.
Ja tas ir jādara, tad vai nu cilvēka ir ļoti lieli kompleksi par sevi un zema pašapziņa, ka uztraucas, ka nav pietiekami laba un var būt citas, vai arī pats puisis ir tāds žopīgs, ka rada aizdomas, ka varētu krāpt vai tas jau notiek.

Drauga telefonu paņemu, lai paspēlētu Angry birds vai Fruit slice, jo pašai ir vecā tipa telefons. Nekad pat interese nav radusies tur kaut ko sīkāk meklēt.

kā jau teica- ja nav ko slēpt, tad ir ok līst svešos telefonos ;)

Ja man maktu kadas saubas par puisi,tad es ari ielistu vina telefonaa.nu ziniet man svarigak ir uzzinaat taisnibu,ja kaut kas notiek pec iespejas atrak,nevis gaidit,kad vinjsh bus izlemis man to pastastit.un es nerunaju par tadam aizdomam,ka redz vinjsh parbrauca velak majas no darba..ahaa jaielien,japalur vai nav kadai zvanijis,ticies:D
nedaru to profilakses delj,pagaidam aizdomas nav bijusas,tapec telefons nav aiztikts.

nu ko lai saka par to tavas draudzenes dzeku,mikstais vinjsh ir un zem tupeles:))

O jā, Fruit slice ir labais :)

Nedrīkst līst ne manā telefonā, ne e-pastā, ne sociālajos portālos. Kaut gan viss uz mana laptopa ir atvērts, jo pašai besī katru reizi paroles rakstīt, tik un tā nedrīkst. Un manuprāt nevienam arī nav interese to darīt, jo viss ir brīvi pieejams. Telefons arī parasti vnk mētājās apkārt, bet tas nevienam nedod tiesības ložņāt pa manu privāto teritoriju. Droši vien esmu tik kategoriska, jo pati citu lietās nelienu, neokšķerēju un nepārbaudu. Kaut gan, ja ir aizdomas par kaut ko man netīkamu, ļoti ātri varu atrast pierādījumu tām. Tiesa, nekad tas nav bijis puišu sakarā, bet nu vienu 'draudzeni' gan mazliet pārbaudīju un man bija taisnība pilnīgi visā.

es drīkstu līst visos sociālajos portālos, visos telefonos, visās sms. viņš tāpat tikai vai mēs to daram? noup,jo nav vajadzības...ja ir brīva piekļuve it visam, tad nav vēlēšanās pat līst nekur..tā ir uzticība..

Par to brīvo pieeju un rezultātā neesošu interesi kur līst. Tā, protams, nav visiem, bet es zinu reālus gadījumus, kad vīrietis ir pārliecināts, ka "manējā nav tāda, neokšķerē, viņai tas neinteresē" un viņai neinteresē arī, tāpēc telefons patiesi mētājas apkārt viegli pieejams un sociālo tīklu paroles arī zināmas, bet vienreiz tai "manējai" tomēr interese uznāca un kad viņa pačekoja telefonu, bija jādzer sirdsdrapes. Ok, tas jau vairāk vīrieša stulbums, būt tik pārliecinātam gailim un atstāt pierādījumus brīvi pieejamus, nodrošinoties tikai ar "viņa nav tāda". Kādā brīdī mēs liela daļa varam kļūt "tādas".

Bet vispār esmu sapratusi (tas gan atkarīgs no cilvēka rakstura - greizsirdības esamības/neesamības, principiem, uztveres) - ja gribas dzīvot puslīdz bez stresa, jādzīvo puspievērtām acīm. Man gan ne īpaši sanāk. :D

Nekur nelienu un nedomāju līst. Es jau neskaitāmas reizes esmu rakstījusi, ka labāk izvēlos naktīs mierīgi gulēt. :) Kamēr mani attiecībās viss apmierina, tikmēr, lai vīrieša telefonā kaut zemestrīce. :) Un nekad neesmu sapratusi to pārpasaulīgo izšķīšanu vienam otrā, kad aiz lielās laimes tiek izpausastas visas paroles, atļauts kontrolēt katru soli sociālajās vietnēs un telefonā. Priekš kam? Turklāt arī tas nav nekāds garants, ka aiz muguras netiek darīts. Gudrs cilvēks a) visu aizdomīgo ātri izdzēsīs, b) uztaisīs e-pastu, par kuru otram nebūs ne jausmas, kamēr zināmajā e-pastā otrs varēs priecāties par spamu un domāt, ka nekas nenotiek, c) (vīrietis) visus telefona kontaktus apsauks vīriešu vārdos un pieteiks, lai "Pēteris" netraucē bīstamajā periodā ār īsziņām no sērijas "Uci buci, kad atkārtosim vakardienas glāstus". :D

pimēram, mana puiša telefons, un soc.tīklu paroles man ir un es tur šad tad ieskrienulai kādu paskatītos vai kādam aizsūtītu ziņu,kad pats puisis netiek pie pc, tad arī ieeju bet nejau okšķerēt....
manējais vispār nemāk melot..pluss viņam.:D

Manis pēc jau var skatīties, bet tur jau nervu bojāšana vien sanāktu, kaut gan nekā slēpjama man nav. Ja būtu kas slēpjams, izdzēstu.

Jā un tad kad attiecības sašķobīsies, tad to lūzumu varēs saukt, mans draugs man aizliedz pieeju visos sociālajos tīklos (viņš nomainija paroli).
Es domāju kā Abalone.

Mans ex zināja visas manas paroles un pēc šķiršanās es laicīgi nenomainīju un tad redzēju cik jauki ir, ka otrs zina tavas paroles.

Un ja man ir nepieciešamība, tad pasaku draugam savu paroli, lai viņš ieiet manā e-pastā, bet tas bija jau laiki atpakaļ, tagad e-pasts jau ir man līdzi telefonā. :) Kā arī mēs abi esam tikai facebook, kur mans draugs reri uzturas un firmas e-pasts jau tikpat kā valsts noslēpums, kuru ne es gribu zināt, ne man viņš dotu, jo pusi tāpat es no tiem e-pastiem nesaprotu.

Neuzskatu, ka kādam būtu jāaiztiek mans telefons. Tāpat arī nelienu citu telefonos. Tomēr tā ir privāta lieta, nekad nepieļautu, ka vīrietis atļautos mana telefonā "sērfot" kā savējā un lasīt manas ziņas.

Man nav ko slēpt. Man vienkārši nepatīk, ja kāds lien manās lietās, tostarp arī telefonā. Vienalga, draugs, draudzene, māsīca. Nu nepatīk. Viņa telefonā arī nelienu, jo pēc tam justos slikti. Es varbūt esmu naiva, bet es viņam uzticos un līšana viņa telefonā kko lasīt man neiet kopā ar uzticēšanos.
Par parolēm - es bijušajam neko nebiju pateikusi, bet viņš pamanījās uzlauzt gan dr.lv, gan manu e-pastu un visu saķengāt.