Nav ne vainas, ne vienam dzimuma, ne otram, bet sievietes bieži tiešām ir tādas kuces, ka vājprāts. Man nepieciešams ilgs laiks, lai uzticētos kādai personai, neatkarīgi no dzimuma, lai varētu cilvēku saukt par draugu un ar sievietēm ir baigi grūti. Esmu kaut kāda jancīgā un sev par labāko draudzeni gribētu līdzīgu sev, lai var saprasties, pagaidām savas dzīves laikā nav nācies sastapt nevienu, kas būtu vienā vilnī ar mani un tamdēļ skraidu bez labas un tuvas draudzenes. Mums, meitenēm, jau tāpat vienmēr ir vajadzīga vismaz viena draudzene, ar kuru papļāpāt, patīk mums tas vai nē. :D
Ar vīriešiem ir krietni vieglāk, pati jūtos pusdvēselē kā zēns, un lai gan izskatos sexīgi un skaisti, lai gan daudzi padomā, ka esmu staigājoša caca ar degunu mākoņos, neviens, kurš mani pazīst, tā neņemtos mani raksturot, man patīk mašīnas, datori, visādi gadžeti, videospēles un daudzas sievietes to nespēj saprast, kā arī, neuzskatu, ka esmu tipisko sieviešu kategorijā, kā iepriekš kāda raksturoja, esmu sarežģītāka un mani arī neinteresē sūdu runas ikdienā par kurpēm un kleitām.
Nedrīkst visus vienā traukā ielikt, katrs ir savādāks, īpaši jau sievietes, bet es uzskatu un uzskatīšu, ka visas mēs esam ķertas un trakas. :D