es neticu karmai un kaut kādām mistiskām sakarībām. manuprāt, karma, Dievs un tamlīdzīgas lietas ir vienkārši veidi, kā jau ar iebiedēšanu kopš seniem laikiem regulēt sabiedrību. un man tas nešķiet nekas pozitīvs, jo cilvēki, kurus no grēkošanas attur tikai bailes, ir kā bumbas ar laika degli -- jebkurā brīdī var uzsprāgt
bet tas viss labi nostrādā uz psiholoģiju -- cilvēks redz, ka kāds cits rīkojas slikti, un tad nu gaida, gaida, un, protams, agrāk vai vēlāk arī sagaida, ka tas otrs dabū "sodu". tikai to saikni starp grēku un sodu izdomā cilvēks, reāli tāda nepastāv
mana motivācija rīkoties labi un nevienam neko sliktu nedarīt ir tas, ka man riebjas meli. tāpēc es dzīvoju tā, lai man ne par ko nevajadzētu melot un neko negribētos slēpt. es uzskatu, ka tas ir labāk, jo tā ir mana izvēle -- es to daru tāpēc, ka tā gribu, nevis tāpēc, ka no kaut kā baidos
48
